No visām izlasēm, kas kvalificējušās Euro 2016 finālturnīram, Ziemeļīrijas un Albānijas izlases šķiet vismazāk iespaidīgas. Tā ir spēcīga komanda, kas pratusi izspiest maksimāli labus rezultātus ar pieejamajiem spēlētāju resursiem, kas nebūt nav spīdoši (liela daļa spēlētāju pārstāv Anglijas zemāko līgu klubus), taču nekā pārdabiska viņu rīcībā nav. Klasiska britu stila komanda, kas labi izmanto flangus, tālās piespēles un labprāt aktīvi presingo pretinieku laukuma pusē.
Tieši pie presinga pārvarēšanas Latvijas izlase visaktīvāk strādāja vienīgajā atklātajā treniņā pirms izlidošanas uz Belfāstu. Ziemeļīri nedos daudz laika izrīkoties ar bumbu, taču atstās daudz brīvas vietas savā laukuma pusē pretuzbrukuma iespējām. Ja Pahara rīcībā esošie pussargi prasmīgi izvairīsies no pretspēlētāja laukuma vidusdaļā, brīvu vietu piespēlēšanai ātrajiem uzbrukuma bloka spēlētājiem netrūks.
Runājot par pašu aizsardzību, vissvarīgākā šķiet Latvijas malējo pussargu kārtīga strādāšana savā laukuma pusē. Gan Aleksejs Višņakovs, gan Deniss Rakels ar to mēdz grēkot. Ziemeļīrijā tas būs divtik bīstami, jo tādos gadījumos mājinieku centrējumi augumā raženiem uzbrucējiem var novest pie vārtiem.
Pahars arī sagatavojis ziemeļīriem dažus pārsteigumus standartsituāciju izspēlē, ko jācenšas izmantot.