«Maza uzvara kaujā, bet viss karš vēl priekšā,» aizsargs Oskars Kļava norādīja, ka uzvarai Ramatganā «tabulā nebūs nekādas vērtības», ja Skonto stadionā nespēsim atņemt punktus Šveicei. «Paši esam radījuši sev iespēju. Jāiet tālāk!»
Pamatus cerībām uz kādu no pirmajām divām vietām grupā Latvijas izlase ielika pirmā puslaika vidū, kad bija izturēta Izraēlas komandas starta ofensīva un Latvijas izlase pati sāka veidot momentus pie pretinieku vārtiem. 27.minūtē aci pret aci ar mājinieku vārtsargu izskrēja Māris Verpakovskis, taču bumba ripoja garām pašam vārtu apakšējam stūrim. Draudus pretinieku aizsardzībai radīja arī Andrejs Rubins, Vitālijs Astafjevs un Deniss Ivanovs.
Uz sevi liktās cerības attaisnoja vārtsargs Andris Vaņins, kurš bija uzdevumu augstumos no pirmās līdz pēdējai minūtei. Tas pozitīvi ietekmēja partneru sniegumu. Darbības kļuva drošākas, un pēc vēl vienas mājinieku ofensīvas otrā puslaika sākumā arvien ticamāk šķita, ka vismaz punkts ir pa zobam.
59.minūtē pēc pussarga Vladimira Koļeņičenko izpildītā stūra sitiena īstā angļu stilā aizsargs Kaspars Gorkšs guva uzvaras vārtus. Ievērību izpelnās ne tikai precīzais sitiens ar galvu, bet arī tas, ka QPR aizsargs neatstāja nekādas cerības cīņā par bumbu pretiniekam. Lai gan uz vairākām minūtēm atkal bijām piespiesti savam soda laukumam, ar katru nākamo epizodi bija jaušama arvien lielāka pārliecība, ka atdos visu, tikai ne uzvaru.
Un mājinieki salūza. To veicināja arī spilgtākās zvaigznes Josi Benajuna nomaiņa. Tribīnēs svilpa, Liverpool pussargs plātīja rokas, kas lika atminēties iekšējās nesaskaņas, taču pēc galvenā trenera Drora Kaštana lēmuma laukums bija jāatstāj. Mājinieki tā arī neatrada argumentus tik augstai Latvijas futbolistu pašatdevei un cīņas sparam. Var teikt, kolektīvs apturēja individualitātes, un Izraēlas izlasei pārtrūka 15 pēc kārtas nezaudētu Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēļu sērijas savā laukumā.
«Vairs nav cerību kvalificēties finālturnīram,» Droram Kaštanam bija nepatīkami atzīt, kas tas noticis vēl pirms atlikušajām trijām spēlēm.
«Mājinieki noteikti cerēja iesist ātrus vārtus, momenti bija, taču mēs izturējām pirmo spiedienu. Pēc puslaika sapratām, ka varam cīnīties, un otrajā jau parādījām labu spēli - pieturējām bumbu, kombinējām,» pussargs Vladimirs Koļesņičenko šādā garā labprāt sāktu spēli arī pret Šveici.