Oktobra beigas, novembra sākums sagādājis veselu lavīnu ekonomiskās izaugsmes statistikas un prognožu dažādās pasaules valstīs. Atšķirībā no Latvijas, kurai nākamgad tiek paredzēts straujāks ekonomiskais pieaugums, lielai daļai pārējās pasaules pašreizējie vēstījumi nav pārāk daudzsološi. Par to liecina kaut vai Anglijas Centrālās bankas lēmums nemainīt bāzes procentu likmi, saglabājot to vēsturiski zemākajā 0,5% līmenī.
Centrālās bankas bāzes procentu likmes izmanto kā līdzekli ekonomiskās izaugsmes tempu regulēšanai. Rodoties ekonomikas pārkaršanas varbūtībai, likmes tradicionāli tiek celtas, lai aizkavētu kredītu burbuļa veidošanos. Diemžēl tagad par pārkaršanu nav runa, bet gan par bažām, ka tautsaimniecība varētu piebremzēties, ja tiktu celtas krīzes un pēckrīzes laikā samazinātās procentu likmes, kas tika darīts, lai nodrošinātu lētākus aizdevumus un veicinātu ekonomikas aktivizēšanos.
Tas, ka šāda situācija ir tieši Lielbritānijā, ir ļoti slikta zīme, jo šī valsts pēdējā laikā tika daudzināta par vienu no atveseļošanās paraugiem. Taču tagad vietējā centrālā banka ir samazinājusi iepriekš izteiktās ekonomiskās izaugsmes prognozes. Tiek paredzēts, ka šogad Lielbritānijas ekonomika augs par 2,7%, savukārt nākamgad par 2,5%, kas ir par procenta daļu mazāk, nekā lēsts iepriekš. Gan izaugsmes prognozes, gan lēmums par procentu likmēm tā vai citādi - tomēr norāda, ka ekonomikas konjunktūra vairs nešķiet tik laba kā iepriekš.
Uz leju pārskatīta prognoze arī Japānā. Uzlecošās saules zemes centrālajai bankai nesen nākot klajā, ka valsts ekonomiskās izaugsmes temps šajā finanšu gadā būs par pusprocentpunktu mazāks, nekā lēsts iepriekš, sasniedzot 1,2%. Arī Japānas gadījums nav labu vēstošs, jo uz pasaules fona tā īstenojusi visievērojamāko ekonomikas finanšu stimulēšanu salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu. Tas tiek veikts ar centrālās bankas īstenotiem apjomīgiem valsts obligāciju pirkumiem, kas samazina šo aizņēmuma vērtspapīru procentuālo ienesīgumu, lai veicinātu komercbankas nodarboties nevis ar valsts, bet privātā sektora kreditēšanu, turklāt ar zemākām aizdevumu likmēm nekā iepriekš.
Fakts, ka tiek saredzēta konjunktūras pasliktināšanās citās lielajās pasaules tautsaimniecībās, protams, ietekmēs arī Latviju. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka par bāzes prognozi uzskatītais 3% IKP pieaugums nākamajā gadā netiks sasniegts. Drīzāk gan tas nozīmē, ka šo prognozi būs grūtāk pārsniegt un arī turpmākajos gados tautsaimniecības attīstība var būt lēnāka, nekā to vēlamies.