Toskānas reģiona kaimiņos Ziemeļitālijā ir apvienoti divi vēsturiskie apgabali Emīlija un Romanja, kuri kļuvuši par nozīmīgu kultūras un tūrisma centru ar senām vēsturiskām celtnēm, iespējām nodoties gastronomiskiem priekiem Modēnā, Parmā, kā arī autorūpniecības ikonām Ferrari, Maserati un Lamborghini. Par apgabala karalieni vīna industrijā jau daudzus gadsimtus ir atzīta sandžovēze, kura nepārprotami ir iezemiete vietējos vīna dārzos. Pazīstamas dažādas hipotēzes un leģendas par šķirnes izcelsmi un nosaukumu, kuras datētas jau ar XVII gadsimtu. Viena no tām vēstī, ka šķirne radusies Jupitera kalna nogāzēs netālu pie pilsētiņas Santandželo di Romanja Rimini provincē. Par tās patieso izcelsmi pat mūsdienās turpinās kaislīga polemika vīndaru vidū. Sen pagātnē ir laiks, kad apgabala ļaudis vīnu dzēra vairāk nekā ūdeni; vīndari un sandžovēze savu reputāciju apliecināja 1967. gadā, kad apgabalam tika piešķirts DOC kvalitātes status. Pēdējie 40 gadi, pateicoties jaunajai vīndaru paaudzei, kas ieviesusi jaunākās tehnoloģijas vīna darītavās un audzēšanas metodes dārzos, nodrošinājuši nozares uzplaukumu un vīnu popularitāti arī ārpus valsts robežām.
2007 Fiorone, Sangiovese di Romagna Superiore DOC, Itālija.
Fiorone ir pārliecinošs sava apgabala pārstāvis. Vīna mugurkaulu veido sandžovēzes vīnogu šķirne. Vīnam piemīt purpursarkana krāsa ar mirdzošu violetu atspulgu. Aromātu uztveres receptorus un garšas kārpiņas pārsteigs sarkano ķiršu un plūmju bagātīgā klātbūtne, kuru papildina viegla kanēļa un krustnagliņu nianses. Vīns ir atklāts un komunikabls, tai pašā laikā vienkāršs un sirsnīgs savā būtībā.
2005 Villa Cafaggio, Chianti Classico DOCG, Itālija. Senākais vīna apgabals Itālijas centrālajā daļā Kjanti, par kuru rakstiskas liecības saglabājušās pat no XIII gadsimta, protams, arī ir cieši saistīts ar sandžovēzes vīnogu šķirni. Par ietekmi vīna dārzos jau viduslaikos notikušas sīvas cīņas starp Florences un Sjēnas augstmaņiem. Nozīmīgu lomu apgabala vīna dārzu attīstībā spēlējis barons Betīno Rikazoli. XIX gadsimta vidū, veicot vīna stādu pētījumus, viņš definēja kjanti vīna formulu, kura uz daudziem gadiem kļuva par mantru Toskānas vīndariem. Uz XX gadsimta sliekšņa apgabala vīni bija kļuvuši populāri arī okeāna otrā krastā - ASV, kur itāļu emigrācijas viļņa ietekmē līdz pat sausā likuma ieviešanai bija izveidots plašs vīna izplatīšanas tīkls. Milzīgā pieprasījuma dēļ vīnus ar Chianti nosaukumu ražoja plašā teritorijā, arī vīna dārzos, kuri vairs neietilpst vēsturiskajā apgabalā. 1932. gadā Benito Musolīni valdība noteica vīna dārzu robežas un komūnas - aptuveni septiņus tūkstošus hektāru -, kuras ieguva Chianti Classico nosaukumu. Tomēr cerības uz uzplaukumu nepiepildījās. Vīnus ar kjanti nosaukumu turpināja radīt gandrīz visā Toskānas reģionā, un līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem to kvalitāte un reputācija bija noslīdējusi ļoti zemu. Arī Latvijas vīna cienītāji paspēja nobaudīt apaļo, salmiem aptīto vīna pudeļu saturu, kas 90. gadu sākumā parādījās veikalu plauktos. XX gadsimta 70. gados reģiona vīna kultūras attīstībā notika milzīgas pārmaiņas. Uz vīna skatuves iznāca personības, kuru vēlme bija radīt sev un pasaulei patiesi diženus vīnus, izmantojot franču vīndaru prasmes, tai pašā laikā saglabājot savas tradīcijas un vēsturisko mantojumu un kā vienu no tām - sandžovēzi.
Villa Cafaggio Chianti Classico ir viens no nedaudzajiem reģiona vīniem, kurš Latvijas veikalu vīna plauktos atrodams jau aptuveni 10 gadu. Vīns ir elegants, ar teicamu struktūru. Izturēts 12 mēnešu lielās slovēņu ozolkoka mucās, tam piemīt dzidra, sarkana krāsa, intensīvs augļu, ogu aromāts ar vieglu eksotisku garšvielu piedevu. Garšā izpaužas nobriedušu augļu notis.