Tieši šajā amizantajā radībiņā tagad dzīvos atmiņas par Kates vismīļo pirmo suni bokseri Sambi, par Roko, par runci ilgdzīvotāju Miusi un visiem citiem aktrises dzīves četrkājainajiem mīluļiem, bet Bugam par saimnieku mīlestību būs jākonkurē ar mākslinieku meitas Dārtas savulaik no ielas paņemto kaķeni Mīci un ģimenes mīluli britu zilo īsspalvaino kaķis Buci. Taču šķiet, ka Napoleona komplekss Buga-Bugam nepiemīt, un viņš jau jūtas kā savējais starp savējiem.
Purniņi, kurus mīlu
Roko bija mīlēts, bet nešpetns suns, kura kundzība ilga trīspadsmit gadus. Šis apstāklis, šķiršanās skumjas un arī mūžīgais laika trūkums veidoja Jura lūdzošu nostāju pret Kati - nē, vairāk suņu mums nebūs. Taču māja bez suņa šķita tukša. Dārta ar ģimeni dzīvo Melburnā, dēls Kaža arī jau ir savā dzīvē, māsa Kristīne darba komandējumos vairāk pa pasauli braukā, nekā ir mājās: «Līdz šim visu laiku bija par kādu jārūpējas, manī iekšā sēž mamma, bet Juris mierina - nolaid spārnus, visi ir izauguši!» Tomēr klusībā papētījusi visu par suņu šķirnēm, aktrise izvēlējās franču buldogu: «Šiem ir manas mīļās bokseru šķirnes ģīmīši un stāja, tikai augumā mazāki, tieši tas, kas man tagad vajadzīgs.»
Suni iegādājoties, Katrīnei bija divi mērķi: «Man vajadzīgs suns mīlestībai un fiziskām aktivitātēm, jo visur braucu ar mašīnu. Apmeklējot Dārtu Brisbenā, vērojām, ka tur populāra ātra staigāšana. Cilvēki uzvelk sporta tērpu, un aiziet! Es nez vai atrastu kolēģi, kas būtu ar mieru staigāt ar mani lielo riņķi pa Vesetas ielu aptuveni trīs kilometru garumā. Tagad man ir kompanjons.»
Bučmūlis iekaro sirdis
Katrīnes stāstīto par to, kā viņa iegādājusies Buga-Bugu un kā suns ienācis mājā, nevar klausīties bez smaida. Galvenais bija pieradināt Juri Kalniņu pie domas, ka suns tomēr būs. Maza sievietes viltība un aprēķins bija īsti vietā. Kucēnu Kate atrada Tukumā, aizbrauca, apskatījās: «Buga izvēlējās mani, nevis es viņu -tikai mēnesi vecs, viņš izlīda no midziņas tieši pie manis un laizīja roku! Tekla, pat ja viņš būtu ar trim kājām vai vienu aci, vai lillā degunu, es tomēr ņemtu tieši viņu!»
Taču Bugam vēl četras nedēļas bija jāpaliek pie savas mammas. Pēc mēneša 21. augustā Jurim bija jādodas viesizrādēs uz Ameriku. Kate smej: «Lielāko kucēna čurāšanas laiku gribēju izvilkt es pati. Kad Buga bija mājās, sūtīju Jurim mobilajā bildes. Kalniņš saprata un beidzot jau vaicāja - ko ta' sušķis dara? Kad Juris atgriezās no Amerikas, viņš paņēma suni klēpi, sabučoja, un man akmens novēlās no sirds! Buga ir bučmūlis un tāpēc bija laimīgs, jo nu viņam bija četras ausis, ko laizīt, nevis divas.» Tagad mēdzot būt arī tā - ja Kate sušķi sabar par kādu nedarbu, Juris metas aizstāvēt, sak`, viņš taču vēl bērns!
Jancīgo vārdiņu suns ieguvis, pateicoties mazdēlam Osim, jo abiem vecvecākiem, viesojoties Brisbenā un rotaļājoties ar Osi, vienmēr tika saukts buga-buga! Likās, ka bučmūļa strupajam deguntelim šis vārds ļoti piestāv.
Kate stipri baidījusies par Bugas pirmo sastapšanos ar Mīci un Buci. Taču Mīce nav komunikabla, viņa ar suni cenšas nesastapties uz vienas taciņas, toties Bucis pirmajā apjukumā nolaizīja Bugam degunu, bet, kad suns, aicinādams uz skriešanos, nekaunīgi bāzās Bucim virsū un rēja, runcānam pietika pāris reižu šamējo kārtīgi iepļaukāt. Normālas attiecības viņu starpā izveidojās pēc trim nedēļām. Tagad abi riksītī skrien pie durvīm sagaidīt savējos.
Visi gaida Osi
Katrīne smej, ka dzīves pieredzei esot savas priekšrocības, jo šajos gados viņa daudz savādāk izturoties pret suņa ņemšanu mājās nekā jaunībā. Iepriekšējie suņi ienāca mājā, kurā jau bija bērni, bet novembrī no Austrālijas ciemos atbrauks aktieru mazdēliņš Osis, viņam tagad gads un deviņi mēneši. Tāpēc ir svarīgi, lai Bugā nebūtu ne vismazāko agresijas pazīmju: «Man šajā ziņā nav pieredzes, tāpēc meklēju kinologa palīdzību. Ivo Senne iemācīja Bugu staigāt pie siksniņas, socializēja viņu citu suņu bariņā. Pie Ivo arī es pati daudz iemācījos. Buga tagad ir cits suns, bet es noteikti kļuvu gudrāka suņu audzināšanas jautājumos.»
Kate ar mīlestību stāsta par Buga-Bugas sīkajām nerātnībām. Pirmkārt, mājiniekiem nācās iemācīties, ka vannas istabas un tualetes durvis aizejot jātaisa ciet, jo Bugas mīļākā lieta ir dušas cepurīte, bet reiz, vēlu pārnākot no Radio Skonto, Kate ieraudzīja reklāmas rullīša cienīgu skatu: «Pa visu istabu izritināts tualetes papīra rullis, un vidū lēkā mans četrkājainais bērns! Citādi, gods un slava knīpam, viņš nav grauzis ne kurpes, ne vadus, ne arī ko citu!»
Epilogs
Kates acis mirdz priekā un sajūsmā. Viņa saka, ka nekad nav alkusi pēc tādām ekstrām kā lepni kažoki un dārgas rotas, ka abu aktieru ģimenes budžets ir kā kolektīvais katls - cik ir, tik lieto, bet viņa zināja, ka ietaupīs naudiņu un nopirks suni: «Dzīva radība mājās ir tā vērta, lai ietaupītu uz citu lietu rēķina. Varbūt es runāju kā apmāta, bet viņā ir pamatlietas, par kurām es sapņoju sunī! Esmu laimīga!»
Ducīgais melnbaltais brīnums ar spožām apaļām tumši brūnām acīm atver milzīgo rīklīti, kas stiepjas gandrīz no vienas auss līdz otrai, izbāž garumgaro mēlīti un saldi nožāvājas. Nu, īsts vardulēns, bet smuks pēc suņa!