Ingas mamma ir skolotāja nelielajā Ilzeskalna pamatskolā, tētis strādā gadījuma darbus, ģimenē aug vēl mazāka māšele. Inga cer iekļūt kādā no Rēzeknes Augstskolas piedāvātajām vairāk nekā 400 budžeta vietām, lai studētu tiesību zinātnes. Uzņemšana šajā mācību iestādē sākās vakar. No studijām augstskolā nedomā atteikties arī Ingas klasesbiedrenes Sintija Šubrovska un Ginta Sjomkāne, tomēr viņas atzīst, ka ekonomiskā situācija koriģējusi plānus un nāksies samērot sapņus ar realitāti. Kā jau rakstīts, augstskolas cer, ka jauno studentu skaits šogad, par spīti sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem, nesaruks.
Nosaka materiālie apstākļi
Sintija Šubrovska ir viena no piecām Nautrēnu vidusskolas absolventēm, kas šogad izcīnīja vienu no 90 Latvijas Universitātes (LU) fonda Ceļamaize stipendijām. Šis ikmēneša atbalsts 180 latu apmērā paredzēts topošajiem studentiem, kas nāk no ģimenēm ar apgrūtinātu materiālo vai sociālo stāvokli. Tā kā saņemta stipendija, Sintija nolēmusi iesniegt dokumentus Latvijas Universitātē, lai Ekonomikas fakultātē studētu grāmatvedību. Lielā uzņemšana pamatstudijās valsts lielākajā augstskolā sāksies pirmdien. «Maniem vecākiem ir zemnieku saimniecība, gribētu viņiem palīdzēt rakstīt atskaites, bet nākotnē ceru izveidot savu uzņēmumu, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus. Lai kādi būtu laiki, grāmatvedis vienmēr būs pieprasīts,» prātīgi spriež Sintija. Stipendija paredzēta tikai pirmajam studiju gadam, tāpēc Sintija apsver iespēju, vai šo pašu programmu neapgūt tepat Rēzeknē. Kaut arī iespēja studēt galvaspilsētā ir vilinoša, viņa zina, ka vecākiem tas būs smags slogs. Meiteņu klasesbiedrene Ginta Sjomkāne gan labāk izvēlējusies LU. «Studēšu starptautiskās attiecības, jo gribu strādāt tādu darbu, kas man patīk un padodas, tomēr, ja man Rīgā nebūtu, pie kā apmesties, nāktos padomāt. Materiālais stāvoklis tagad ir noteicošais,» saka Ginta.
Visas meitenes cer, ka izdosies tikt valsts budžeta finansētajās vietās, jo vecākiem samaksāt studiju maksu būtu grūti. Studiju kredītu ņemt viņas baidās. «Pašreizējos finansiālajos apstākļos bail uzņemties šāda veida saistības. Mans mērķis nešaubīgi ir budžeta vietas iegūšana, uz to esmu gājusi visus 12 gadus. Patiesībā pat nezinu, ko darīšu, ja netikšu budžeta vietā, pagaidām rezerves plāna nav,» saka Inga. Ginta domā, ka viņa riskētu ņemt kredītu, jo atzīst, ka citas izejas vienkārši nav. «Savas studijas pati samaksāt nespētu. Vienīgi tad, ja atrastu darbu, un tad to spētu tikai daļēji.»
Neredz nākotni Latvijā
Nautrēniete Rēzeknes Valsts ģimnāzijas absolvente Agnese Viļuma par studijām Latvijā nedomā, jo nolēmusi doties mācīties uz Angliju. Viņas izvēli atbalstot arī ģimene. «Diemžēl šobrīd Latvijā es savu nākotni neredzu. Sākumā biju nolēmusi studēt tepat, bet tad man piedāvāja iespēju braukt projām, un es esmu pārliecināta, ka zaudētāja nebūšu. Studēšu sabiedriskās attiecības vai uzņēmējdarbību.» Agnese atzīst, ka pēc studiju beigšanas gribētu atgriezties Latvijā, bet tikai tad, ja būtu cerības atrast darbu. «Es negribu, lai man sanāk tā, kā daudziem maniem draugiem, kuri pabeiguši augstskolas Latvijā, samaksājuši lielas summas, bet tagad pat nevar atrast darbu. Ja situācija Latvijā būs uzlabojusies, ceru, ka pēc studiju beigšanas atgriezīšos un strādāšu te.»