Reaģējot uz sabiedrības viedokli, valsts nāk klajā arvien ar jauniem mehānismiem, kam vajadzētu esošo problēmu atrisināt. Daļa no tiem patiešām vērsta uz jomas sakārtošanu un atzinīgi tiek vērtēta arī no jomas speciālistu vidū. Liels solis sperts pērnā gada decembrī, kad stājās spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kura primārais uzdevums ir noregulēt tieši inkaso kompāniju darbību.
1. februārī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi», kas noteiks kompensējamo izdevumu griestus, ko inkaso kompānijas drīkstēs pieprasīt par parāda atgūšanu. Ideja par griestu noteikšanu ir atbalstāma, jo parādniekiem jāsaprot, par ko viņi maksā, un izdevumiem jābūt adekvātiem.
Savukārt 1. maijā stāsies spēkā prasība par speciālās licences nepieciešamību inkaso kompānijām. Arī šī norma vērtējama pozitīvi, jo ieviesīs lielāku caurskatāmību inkaso kompāniju tirgū. Protams, pagaidām vēl pāragri spriest, kā jaunie noteikumi ietekmēs visu mikrokreditēšanas sektoru kopumā, jo situācija lielā mērā atkarīga no pašiem tirgus dalībniekiem.
Noteikti jāuzsver, ka mēs atbalstām jebkuras izmaiņas likumdošanā, kas vērstas uz situācijas uzlabošanu tirgū. Viss, kas padara mikrokreditēšanas tirgu caurskatāmāku mūsu klientiem, svarīgs arī mums. Esam gandarīti par to, ka valsts strādā pie jaunu normatīvo aktu izdošanas, taču pārāk daudz domāts par ierobežošanu un pārāk maz - par problēmu risināšanas mehānismiem. Piemēram, klientu kredītspējas izvērtēšana. Pašlaik tirgus dalībnieki izmanto visas esošās iespējas, lai novērtētu klienta spēju atdot aizņēmumu, jo no tās atkarīgi to varbūtējie zaudējumi. Lai labāk novērtētu klientu kredītspēju, nepieciešami reāli mehānismi, piemēram, pieeja banku reģistram vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) reģistram, kas šobrīd mums nav piešķirta. Patlaban klientu pārbaude notiek, pamatojoties tikai uz publiskos avotos pieejamo informāciju. Nav iespējams pārbaudīt, vai klienta sniegtā informācija par ienākumiem ir patiesa. Bet vajadzētu nodrošināt iespēju mikrokreditēšanas kompānijām piekļūt minētajām datubāzēm.
Par iespējamajiem reklāmas ierobežojumiem izskanējis viedoklis, ka ātro kredītu reklāma ir «pārāk agresīva», tāpēc to vajadzētu ierobežot. Uzskatu, ka šāda pieeja nav korekta. Vajadzētu uzraudzīt, lai reklāma nav maldinoša. Ja tomēr plānots ieviest kādus ierobežojumus, tie nebūtu jāattiecina tikai uz vienu konkrētu nozari.
Savukārt cilvēkiem ieteicams kritiskāk izvērtēt reklāmas akcijas neatkarīgi no reklamējamā produkta, jo neviens ierobežojums nevar pilnībā pasargāt no nepārdomātiem pirkumiem un aizņēmumiem.
* SIA Ferratum Latvia valdes loceklis