gada 29. jūlijā neskaidros apstākļos aiz slēgtām durvīm atbalstīja sarunu turpināšanu ekskluzīvi ar vienu pretendentu - ASV finanšu fondu Ripplewood. Šādus secinājumus, pētot vēl aizvien noslepenotus dokumentus un valdības sēžu audioierakstus, secinājusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kas tika speciāli izveidota Citadeles pārdošanas izvērtēšanai, liecina Dienas rīcībā esošā komisijas gala ziņojuma redakcija, kas, visticamāk, bez lielām izmaiņām varētu tikt pieņemta pēc nedēļas.
Vieta arī Gruzijai
Starp amatpersonām, kuru atbildību izmeklēšanas komisija plāno publiski pieprasīt, ir ne tikai L. Straujuma un R. Vējonis, bet arī četri ministri, kuri vēl aizvien ieņem amatus valdībā - Rihards Kozlovskis, Edgars Rinkēvičs (abi Vienotība), Jānis Dūklavs (ZZS) un Dace Melbārde (NA).
R. Vējoņa vārds saistīts arī ar Dienas gaismā celto braucienu uz Gruziju, kurā dažas dienas pēc Ripplewood labvēlīgā lēmuma devās vairāki politiķi un amerikāņu investora oficiālie pārstāvji. Šo epizodi, par spīti iekšējām diskusijām, izmeklēšanas komisija plāno ietvert gala ziņojumā, norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), atsakoties sākt kriminālprocesu par šo «notikumu hronoloģisko sakritību, kas varētu saturēt koruptīvas iezīmes», balstījies vienīgi iesaistīto personu iztaujāšanā. Tās bija apgalvojušas, ka katrs par sevi maksājis pats. Šādu nodomu Dienai apstiprināja izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai).
No Dienas rīcībā esošā gala ziņojuma redakcijas, kas, visticamāk, tiks pieņemta bez lielām izmaiņām, kā vainīgā pie valstij neizdevīgā Citadeles darījuma nosaukta arī pārdošanas procesa oficiālā organizētāja - Privatizācijas aģentūra, norādot, ka tā «ir rīkojusies neprofesionāli un tās rīcībā var saskatīt valsts mantas izšķērdēšanas pazīmes».
Ministriem trūcis izpratnes
Vairāki bijušie un esošie ministri izmeklēšanas komisijas iztaujāšanās aiz slēgtām durvīm atzinuši, ka savu lomu un atbildību bankas pārdošanas procesā vērtējot «diezgan nosacīti», jo paši daudzos jautājumos neesot iedziļinājušies, neesot tos izpratuši un paļāvušies tikai uz pārdošanas procesa oficiālo virzītāju - Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas, kā arī drošības dienestu un valsts algoto konsultantu un juristu - atzinumiem, rekomendācijām un ekspertīzi. Šādi izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā apgalvots par E. Rinkēviču, tālaika tieslietu ministri Baibu Broku (NA) un Uldi Auguli (ZZS), kurš gan tolaik, gan tagad ieņem labklājības ministra amatu. B. Broka Citadeles jautājumu apspriešanā turklāt piedalījusies nepilnīgi, jo viņai nebija augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, savukārt U. Augulis, tāpat kā satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), izšķirošajā 29. jūlija sēdē atradās atvaļinājumā.
B. Broka, viņas priekštecis amatā Gaidis Bērziņš un tābrīža vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (visi NA), kuram arī pielaides neesamība liedza pilnvērtīgi piedalīties Citadeles jautājumu izskatīšanā, izmeklēšanas komisijai arī esot atzinuši, ka «bija grūti un pat neiespējami iedziļināties izskatāmo jautājumu būtībā un pieņemt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus, jo informācija bija ļoti apjomīga - līdz pat vairākiem simtiem lappušu vienā reizē, informācija ministriem izsniegta īsi pirms valdības sēdes sākuma, kā arī informācija, kas nav bijusi valsts valodā, nav tulkota, kas ministriem, kuri brīvi nepārvalda angļu valodu, sagādāja grūtības».
Vērtē arī Straujumas rīcību
Noklaušinot amatpersonas un izpētot valdības sēžu protokolus, kā arī audioierakstus, izmeklēšanas komisija vēl secinājusi, ka premjerministre L. Straujuma (Vienotība) «pēc būtības piedalījās valdības sēdē visā jautājuma par Citadele banku izskatīšanas laikā», lai gan bija atzinusi iespējamu interešu konfliktu (viņas dēls Ģirts Straujums ieņēma vadošu amatu citā iespējamajā investorā - Norvik bankā) un formāli balsojumā par lēmuma pieņemšanu nepiedalījās.
Ģenerālprokuratūra, kurai izmeklēšanas komisija bija iesniegumā norādījusi uz šo faktu, kā arī to, ka L. Straujuma nav atbilstoši normatīvajiem aktiem savlaicīgi un precīzi atrunājusi savu nepiedalīšanos lēmuma pieņemšanā, šomēnes atbildējusi, ka premjeres rīcībā pārkāpumus nesaskata, Dienai, atsaucoties uz šo dokumentu, norādīja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga.
Tāpat Ģenerālprokuratūra nav piekritusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas aizdomām, ka, iespējams, pildot kāda prettiesiskus norādījumus, Valsts kancelejas amatpersonas veikušas dienesta viltojumu, jau vēlāk nenosakāmā laika periodā ar roku valdības sēdes protokolā atzīmējot, ka L. Straujuma jautājuma apspriešanā nav piedalījusies.