«Es tā arī nekad nesamierinājos ar to, ka man nav roku,» The New York Daily News citēja B. Maroko, kurš piebilda, ka jūtas ļoti laimīgs un nespēj sagaidīt brīdi, kad varēs atkal būt patstāvīgs. «Es nevarēju ciest to, ka man nebija roku. Tev tiek atņemts tik daudz kas - pat tava personība. Tu taču pat runā ar rokām!» B. Maroko uzsvēra, ka ļoti priecājas, ka varēs atkal vadīt automašīnu, peldēt un izmēģināt riteņbraukšanu. «Es gribu šīs rokas likt lietā tik daudz, cik iespējams.»
B. Maroko šonedēļ izrakstīts no slimnīcas pēc 18. decembrī veiktās operācijas. Lai gan ASV līdz šim septiņiem cilvēkiem veiktas operācijas, kurās transplantētas abas rokas vai plaukstas, ārsti uzsvēruši, ka šī bijusi līdz šim vissarežģītākā. 13 stundu ilgajā operācijā nācās savienot kaulus, asinsvadus, muskuļus, cīpslas, nervus un ādu. Ārstu komanda pēdējo divu gadu laikā veikusi četras izmēģinājuma operācijas līķiem, lai sagatavotos B. Maroko roku transplantācijai.
Paies aptuveni gads, un tikai tad varēs spriest, vai pacients jaunās rokas varēs izmantot pilnībā, jo nervu ataugšana notiek pamazām. B. Maroko transplantētas arī donora kaulu smadzenes, kas ļaus samazināt medikamentu daudzumu, kas nepieciešams, lai pacienta ķermenis pieņemtu jaunās ekstremitātes. «Progress būs lēns, taču gala rezultāts būs tā vērts,» sacīja ķirurgs Endrū Lī. Baltimorā bāzētās Džona Hopkinsa slimnīcas direktors raidsabiedrībai BBC norādīja: «Viņš ir jauns vīrietis ar ārkārtīgi lielu cerību, un viņš ir arī neatlaidīgs.»
B. Maroko pirms četriem gadiem, dienot Irākā, 22 gadu vecumā cieta ceļmalā paslēptas bumbas sprādzienā un zaudēja gan rokas, gan kājas. Jaunekļa izdzīvošanu ārsti raksturoja kā brīnumainu. Viņš izmanto kāju protēzes, taču roku protēzes funkcionalitātes ziņā atpaliek no tām, kas domātas apakšējām ekstremitātēm. Operāciju apmaksāja ASV militārais dienests, kas palīdz ievainotajiem karavīriem. Līdz šim ap 300 amerikāņu karavīru karā zaudējuši rokas vai plaukstas.