Šovakar viņš dziedās _Arēnā Rīga_ - popzvaigžņu mēroga telpā, kādā bez kompleksiem iejutās arī ar savu paraugiznācienu Jūrmalā, krāšņojot konkursu _Jaunais vilnis._ Šoreiz Rīgā D.Hvorostovskis muzicēs kopā ar Krievijas Valsts akadēmisko kamerorķestri tā galvenā diriģenta Konstantīna Orbeļana vadībā un Krievijas Valsts teleradiocentra Akadēmisko lielo kori. Repertuārā no Vāgnera (Volframa dziesma no operas _Tanheizers_), Verdi (Žermona ārija no _Traviatas_) un A.Rubinšteina (abas titulvaroņa romances no operas _Dēmons)_ līdz... vecajai, labajai M.Blantera un A.Isakovska 1938.gadā sacerētajai _Katjušai_ un citām Otrā pasaules kara gados iemīļotajām dziesmām, kuras viņš ierakstījis arī CD 2003.gadā. Tās tautā ir folklorizējušās un dziedātas, pat vairs neatminoties autorus. (Neuztraucieties, programmiņā jums viņus - A.Novikovu, K.Molčanovu, M.Fradkinu - un citus atgādinās!) Aiz kadra nav atstātas arī iemīļotas melodijas no Krievijā tapušām filmām.
Dmitrija Hvorostovska vārds, kuru šosezon līdzās ievērojamākajos opernamos atveidotajiem skatuves tēliem un koncertprogrammām pasaulē daudzināja arī 2008.gada Grammy balvas nominācija, visā pasaulē kļuva zināms 1989.gadā pēc viņa spožās uzvaras slavenajā konkursā Pasaules dziedātājs Kārdifā. Starp citu, pērn dziedoņa vieskoncertā Rīgā pie klavierēm bija Ivari Iļja, kura pavadījumā dziedonis izcīnīja laurus minētajā konkursā! Visā pasaulē apbrīno un mīl daudzpusīgo skatuves mākslinieku ar milzīgu dramatisku potenciālu, smalkām niansēm, psiholoģisku dziļumu un sibīrieša sirsnību. Bez viņa būtu grūti iedomāties arī šopavasar notikušo Ņujorkas Metropolitēna operas 125.jubilejas galā koncertu. Gluži neatvairāmu gan dzimtajai, gan rietumu publikai viņu darījusi gan viņa īpašā spēkpilnā, emocionāli piesātinātā, taču vienlaikus arī maigā, mīksti vijīgā, glāstoši samtainā balss, gan skatuviskā pievilcība. Viņu, līdzīgi kā Annu Ņetrebko, pat dēvē par seksa simbolu klasiskajā mūzikā. Dziedonis ar sidrabsirmajiem matiem ierakstīts pasaulē skaistāko cilvēku topā. Taču patiesībā viņā var klausīties arī aizvērtām acīm, jo mūzikā viņš meklē saturu, nevis efektus.