Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Sarūkot uzkrājumiem, izsīkst nozīmīgs kreditēšanas avots

Lielāka sociālā spriedze, mazāki resursi kreditēšanai un ekonomikas attīstībai kopumā - šādas sekas izraisīs iedzīvotāju uzkrājumu apjoma sarukums, ko eksperti prognozē līdz ar kapitāla nodokļa ieviešanu, atvieglojumu par dzīvības apdrošināšanu samazināšanu, kā arī zemākām iemaksām 2.pensiju līmenī. Jo vairāk iedzīvotāji uzkrāj, jo mazāk bankām ir jāaizņemas, un tādējādi mazāki ir arī finanšu stabilitātes riski tirgus svārstību apstākļos, privātpersonu noguldījumu nozīmi skaidro Latvijas Bankas eksperts Vilnis Purviņš.

«Cēlais mērķis bija veicināt fizisko personu ieguldījumus tautsaimniecībā, bet nekāda vērā ņemama attīstība nav notikusi,» tā Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece skaidro nepieciešamību samazināt nodokļu stimulus uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai. Pēc viņas teiktā, pagaidām nav plānots arī veikt izņēmumus kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanā, ar ko plānots aplikt arī depozītus. Jau vēstījām, ka šogad no 8% līdz 2% tika samazinātas arī iemaksas 2.pensiju līmenī, ko pārvalda bankas.

Kopš 2008.gada vidus mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās nepārtraukti iet uz leju. Plānotās nodokļu izmaiņas šo tendenci varētu nedaudz pastiprināt, taču lielāko ietekmi uz noguldījumiem atstās kopējā ekonomiskā situācija, paredz Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis. Viņš uzsver: patlaban iedzīvotāju noguldījumi veido ap 15% no visa bankām pieejamā finansējuma, kas ir būtiski. Arī lielākā 2.pensiju līmeņa līdzekļu daļa glabājas depozītos, bet daļa no tiem tiek izmantoti valsts parāda vērtspapīru pirkšanai un tādējādi veicina ekonomikas attīstību. Pensiju fondu līdzekļi tiek investēti arī Latvijas uzņēmumu akcijās, dažādos attīstības projektos, papildina SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. V.Purviņš savukārt piebilst, ka uzkrājumi ir nozīmīgs kreditēšanas avots, taču noguldījumu un kredītu attiecība Latvijā ir zema. Tāpēc bankas ir atkarīgas no ārēja finansējuma. Arī D.Brencēna vērš uzmanību uz šo faktoru, uzsverot: ja bankas pieturēsies pie modeļa, ka kreditēšanai tiek izmantoti tikai iekšējie noguldījumu resursi, tad finansējums tiks piešķirts atbilstoši depozītu apjomam. Tātad - jo to ir mazāk, jo sliktāki būs kreditēšanas rādītāji.

Tikmēr Rīgas Fondu biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne pauž viedokli, ka kapitāla pieauguma nodoklis nebūtu jāpiemēro ilgtermiņa noguldījumiem, jo tie pilda sociālo funkciju - palīdz nodrošināties vecumdienām laikā, kad nav skaidrs, kāda būs valsts nodrošinātā un 2.pensiju līmenī nopelnītā pensija. «Cilvēka konkurētspējai ir svarīga izglītība, veselība un uzkrājumi. Pirmie divi ir saistīti ar konkurētspēju darba tirgū, turpretim pēdējais - sociālās spriedzes mazināšanai,» norāda arī D.Brencēna.

Tā kā iedzīvotāju uzkrājumi samazinās, svarīgi tos novirzīt pareizā gultnē, spriež biržas vadītāja un aicina valdību akciju veidā pārdot daļas valsts uzņēmumos, kas ļautu, piemēram, pensiju 2.līmeņa līdzekļus vairāk izmantot vietējo uzņēmumu atbalstam un veicinātu kapitāla tirgus attīstību Latvijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?