Nesen _SC_ noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijā ietekmīgo varas partiju _Vienotā Krievija_, kuru vada Krievijas premjers Vladimirs Putins. Jau ilgāku laiku Saeimas opozīcijā esošais _SC_ ir populārākā partija Latvijas faktu aptaujās. Tā uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās un ieguva Rīgas mēra amatu. Trīs _Saskaņas centra_ partijas - Tautas saskaņas partija, _Jaunais centrs_ un Sociāldemokrātiskā partija - ir nolēmušas izveidot vienotu sociāldemokrātisko partiju _Saskaņa,_ kuru varētu reģistrēt nākamā gada sākumā. Tā iekļausies apvienībā _Saskaņas centr_s, kurā vēl būs Latvijas Sociālistiskā partija un Daugavpils pilsētas partija.
Rīga kļūst krieviskāka
Kopš vasaras Rīgas domes gaiteņos un kabinetos biežāk dzirdama krievu valoda. Tā skan arī pašvaldības iestādēs, kur amatos nākuši SC cilvēki, nomainot latviešus. Jaunā laika domes frakcijas vadītājs Edgars Jaunups atzīst: «Viņi meklē darbiniekus no savējo loka, un šie cilvēki ir krievi, kas nereti arī labi nepārvalda latviešu valodu. Tā ir milzīga problēma.» Rīgas vicemērs, LPP/LC līdzpriekšsēdētājs oponē, jo sēdes notiekot valsts valodā, bet savā starpā sarunāties dzimtajā valodā nevienam nevarot liegt. Labējo opozīciju vēl vairāk satrauc tas, ka sarunās dominē nevis Viļņa vai Brisele, bet Minska un Maskava «un domes dabiskā prioritāte ir austrumu bloks. Nesaku, ka sadarbība ar Austrumiem ir slikta, bet tā ir vienvirziena prioritāte» uzsver E.Jaunups.
Latviešu mediji labējās partijas peļ, turpretim krievu prese krievu politiķus slavē, un arī tas, pēc Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) domām, vairo SC popularitāti. J.Lagzdiņš ir no Liepājas tāpat kā Valērijs Agešins (SC), kura vadībā tiek gatavots SC informatīvais biļetens, ko SC biedri ar personiskajām automašīnām izvadājot pa mājām gandrīz 20 lielākajās apdzīvotajās vietās no Talsiem līdz Rucavai. J.Lagzdiņš domā, ka SC izmanto latviešu vēlētāju neapmierinātību ar labējām partijām, lai palielinātu atbalstu arī latviskajos novados, un «izliekas par latviešu draugiem, piemēram, 18.novembrī rīkojot Rīgas domes svinīgo sēdi».
Labējie neatzīstas
Labējiem ir bažas, ka pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas modelis var atkārtoties visā valstī, jo SC priekšsēdis Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka SC noteikti būs pie varas. LPP/LC līderis Ainārs Šlesers jau ir paziņojis par kopīga bloka veidošanu ar SC. Savukārt TP priekšsēdis Andris Šķēle piektdien preses konferencē LPP/LC atzina kā sadarbības partneri, lai gan iespējamās attiecības ar SC raksturoja izvairīgāk, uzsverot nepieciešamību sadarboties ar ideoloģiski radniecīgiem spēkiem. Atbildot uz jautājumu, vai TP arī neplānoja sadarboties ar partiju Vienotā Krievija, A.Šķēle atbildēja: «Izslēgts. Lētticīgiem cilvēkiem izplatītas ziņas, uz kurām arī uzķeras.» Vienotās Krievijas pārstāvis Konstantīns Kosačovs, ar kuru SC sadarbība aizsākusies jau Baltijas forumā, Latvijas Radio atzina, ka interesi slēgt šādu līgumu izrādījušas vairākas partijas no Latvijas, «bet mēs viņus neuzskatījām par perspektīviem partneriem» atšķirīgās ideoloģijas dēļ. Sociologs Aigars Freimanis atgādina, ka Vienotā Krievija sevi pieteikusi kā konservatīvu politisko spēku, taču tā ir varas partija. Iespējams, SC mēģina piesavināties sev varas partijas tēlu. Taču esot jautājums, kā latviskās partijas interpretēs sadarbību ar SC, ņemot vērā tā vienošanos ar V.Putina partiju.
A.Kalvītis, kurš rudenī tikās ar V.Putinu vakariņās, teica, ka par politiku viņi neesot runājuši, arī A.Šleseram neesot bijušas sarunas ar Krievijas partiju. Atbildot uz jautājumu, vai SC līgums var iespaidot LPP/LC un SC vienoto bloku, A.Šlesers centās mazināt šāda līguma nozīmību, jo galvenais jau esot abu valstu valdību sadarbība. Savulaik iespēju strādāt kopā ar SC bija pieļāvis arī Jaunais laiks, taču tagad E.Jaunupam šķiet, ka «šis ir absolūti neaktuāls jautājums, jo pēc vēlēšanām Saskaņa rīkojās tā, lai sadarbība ar viņiem nebūtu iespējama». SC līderis J.Urbanovičs atgādina, ka SC draugi esot ne tikai Krievijā, bet arī ASV un Vācijā. Līgumā ar Krievijā ietekmīgo partiju neesot nekā tāda, zem kā nevarētu parakstīties arī latviešu partiju politiķi. Viņaprāt, pretenzijas uz Krievijas tirgu ir visai pasaulei un saimnieciskās attiecības nevar veidot, ignorējot Krieviju, ar kuru ieinteresēti sadarboties Latvijas uzņēmēji.