Ekonomiskā bloka dibinātāji apgalvo, ka EES mērķis būs konkurēt ar globālās ekonomikas milžiem - ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību (ES). Turpretī eksperti šaubās, ka EES kļūs par pievilcīgu magnētu jaunām dalībvalstīm, jo daudzas reģiona valstis ar aizdomām vēro V. Putina aktivitātes, kas jau ir nodēvētas par centieniem atjaunot Padomju Savienību.
Nazarbajeva bažas
Līgums, ko vakar Kazahstānas galvaspilsētā Astanā parakstīja sanāksmes saimnieks Nursultans Nazarbajevs, V. Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, paredz, ka EES sāks darbu 2015. gada 1. janvārī. Saskaņā ar līgumu valstis nosolījušās garantēt brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustību un apņēmušās ieviest vienotu enerģētikas, rūpniecības, zemkopības un transporta politiku, vēsta RIA Novosti.
Krievijas prezidents, kura oficiālajā mājaslapā līguma parakstīšana bija izziņota kā «gada centrālais notikums», pilnā nopietnībā paziņoja, ka EES dibināšanas samitam ir «epohāla nozīme», jo vienošanās «paver visplašākās perspektīvas ekonomikas attīstībai un mūsu valstu pilsoņu labklājības paaugstināšanai».
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka savienības, kurā mīt 170 miljoni iedzīvotāju, «rīcībā ir milzīgi dabas resursi, arī enerģētiskie». «Pie mums iegūst piekto daļu pasaules dabasgāzes un gandrīz 15% naftas,» V. Putinu citē BBC krievu redakcija.
Kazahstānas līderis N. Nazarbajevs jauno savienību nodēvēja par «tiltu starp austrumiem un rietumiem», bet A. Lukašenko paziņoja, ka EES ir draudzībā balstīta savienība, kuras mērķis neesot atjaunot «padomju impēriju», kā to apgalvojot bloka kritiķi.
Tomēr sarunas par līguma saskaņošanu nav ritējušas gludi. Piemēram, Kazahstāna ir uzstājusi, ka EES var būt tikai ekonomiska savienība, tāpēc no gala līguma izslēgti tādi neekonomiski punkti kā bloka kopējā ārpolitika, vienota pilsonība, valūta un robežkontrole. N. Nazarbajevs esot uztraucies, ka dziļāka politiskā integrācija varētu apdraudēt Kazahstānas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.
EES dibināšanas pasākumā nolemts, ka jūnijā parakstīs uzņemšanas līgumu ar Armēniju. Vēlmi pievienoties jaunajam blokam ir izrādījusi vēl tikai Kirgizstāna.
ASV apskaužot Krieviju
Pagaidām ir grūti noticēt V. Putina un viņa sabiedroto vīzijai par EES kā plaukstošu un globāli konkurētspējīgu ekonomiku. Baltkrievijas ekonomika pašlaik atrodas ļoti smagā stāvoklī, un tās izdzīvošana ir atkarīga no Krievijas finansiālajām injekcijām un lētajiem energoresursiem. Pašai Krievijai šogad prognozē recesiju. Vienīgi Kazahstānas ekonomika uzrāda vērā ņemamus izaugsmes tempus - 6% gadā.
Maskavas Biznesa skolas pasniedzējs Andrejs Susdaļzovs uzskata, ka Kremlim EES ir vairāk stratēģisks, nevis ekonomisks projekts. «Krievija nespēj būt lielvara bez savas strauji augošas integrācijas grupas,» viņš stāsta Deutsche Welle.
Politiskais analītiķis Sergejs Šeļins uzsver, ka bez Ukrainas V. Putinam nav izredžu izveidot jaunu impēriju, bet viņš tomēr būs spiests turpināt paša iesākto Eirāzijas integrācijas procesu. «Šeit veidosies uz Āziju orientēta alianse, kur visi sagaidīs materiālus labumus no Krievijas, kas viņus visus nespēs pabarot,» norāda S. Šeļins.
Kremlim pietuvinātā Neatkarīgo valstu sadraudzības institūta direktora vietnieks Vladimirs Šaričins uzskata, ka Krievija nolēmusi dibināt savu integrācijas projektu, sekojot globālajai tendencei veidot «lielus ekonomiskus blokus». Viņš domā, ka ASV apskauž Krieviju par EES izveidi.