Taču Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iecerējusi rīkoties pretēji - vispirms atbrīvot Grūbi un tikai pēc tam izsludināt konkursu, kā arī lūgt sabiedriskajām organizācijām izvirzīt kandidātus.
«Tādā gadījumā padomē būs vēl trakāk nekā ministrijā, jo mums ir ļoti ierobežota kapacitāte. Vispār var apstāties LTV darbība, jo es pats neparakstīšu dokumentus, kas nebūs vizēti ar attiecīgiem parakstiem. Saeimas deputātiem jāsaprot NEPLP atbildība par šo lielo valsts uzņēmumu, kura padome un regulators esam. Grūbes pārziņā ir kopdarbības projekti starp LTV un Latvijas Radio, un tas ir ļoti nopietns darbs. Viņš ir arī LTV revīzijas komisijas loceklis, kur ir daudz darba ar dokumentiem, komunikāciju, dalību sanāksmēs. Un visu to nevar pat uz laiku papildus uzņemties kāds cits padomes loceklis,» norāda A. Dimants. Kolēģa paziņojums par atlūgumu viņam gan neesot bijis pārsteigums, jo tas «briedis kādu laiku» jau izskanējušā iemesla dēļ - G. Grūbe nosliecies par labu sevis izpaušanai radošā jomā: «Tie ir lieli filmu projekti ar starpvalstu kopprodukciju, kas prasa pavisam citu darba ieguldījuma apjomu, un to nevar darīt ārpus darba laika.»
Nenojausta sodāmība
Tomēr kāds fakts pēc sarunas ar Dienu pārsteidz arī A. Dimantu - viņš sakās neesam iepriekš zinājis par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes rezultātiem saistībā ar G. Grūbes iespējamo interešu konfliktu. Tas ziņu virsrakstos nonāca pirms gada un pat tika nodēvēts par «vairākkārtīgu koruptīvu stāvokli». Proti, G. Grūbem uz pusi piederošā SIA Mistrus Media regulāri uzvarējusi dažādos valsts iepirkumos, kas radījis aizdomas, ka amatpersona noteikusi filmu mākslas prioritātes, pati pēc tam saņēmusi naudu, pati iztērējusi un vēlāk uzraudzījusi gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā. Tāpat SIA Mistrus Media daudzus radošos projektus īstenojusi par Nacionālā kino centra piešķirto finansējumu, un trīs gados summa pārsniegusi pusmiljona eiro robežu. Tajā pašā laikā G. Grūbe tieši kā NEPLP loceklis ieņēmis Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Pēdējā norāde uz iespējamo koruptīvo stāvokli bija apstāklī, ka G. Grūbe darbojies nodibinājuma Rīga2014 Mākslinieciskajā padomē, kuras uzdevumos ietilpa kultūras programmas projektu izvērtēšana un virzīšana naudas piešķiršanai. Vienlaikus SIA Mistrus Media saņēma 53 tūkstošus eiro par viena no kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākumiem īstenošanu. Pats G. Grūbe visus pret sevi vērstos pārmetumus gan noliedza.
Tomēr aizvadītā gada nogalē KNAB, noslēdzot pārbaudi, konstatēja, ka G. Grūbe aizliegti savienojis valsts amatpersonas amatu ar darbu nodibinājumā Rīga2014. KNAB secinājis, ka, pretēji G. Grūbes apgalvotajam, tas neesot bijis tikai radošs darbs, jo viņš piedalījies arī sanāksmēs, sniedzis konsultatīvu palīdzību, kontrolējis projektu izpildi, tādējādi pārkāpjot likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. G. Grūbem KNAB piemērojis ne vien naudas sodu 250 eiro apmērā, bet arī noteicis par pienākumu atlīdzināt «kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai», kā skaidro KNAB pārstāve Laura Dūša. Tas nozīmē, ka G. Grūbem nāksies valstij atmaksāt gandrīz 12 tūkstošus eiro, ko saņēmis kā atlīdzību par darbu Rīga2014. Pats G. Grūbe Dienai norāda, ka 250 eiro sodu jau samaksājis, taču par to, ka viņam būtu jāsamaksā valstij apjomīgais honorārs, dzirdot pirmo reizi: «Par šo darbu, stājoties amatā, konsultējos ar KNAB. Tas, par ko [tagad] pieņemts lēmums, noticis, mani neuzklausot un neiepazīstoties ar konkrētiem radošā darba rezultātiem. Vienvārdsakot, jocīgi.»
Politpārdale Televīzijā?
Jautāts, kāpēc nenosliecās par labu savu padomē iesākto darbu novešanai līdz galam, G. Grūbe saka: «Uzskatu, ka tās izmaiņas, kas notiek LTV, ir samērā neatgriezeniskas, ja vien kāds valstiskā līmenī nesāks apzināti nodarboties ar ļaunprātībām.» Ar izmaiņām G. Grūbe domā to, ka LTV par trešdaļu palielinājies oriģinālsatura apjoms, tajā skaitā bērniem un jauniešiem domātās pārraides, kultūras, ziņu un analītisko raidījumu klāsts. Atskatoties uz paveikto, viņu gan skumdinot Saeimā iestagnējušie grozījumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un neatbalstītā jaunā Latvijas sabiedriskā medija koncepcija.
Latvijas Avīze nesen vēstīja par kādu neoficiālu politiķu vienošanos, saskaņā ar kuru neoficiāli ar Vienotību saistītā G. Grūbes vietā varētu nākt kāds Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzīts kandidāts. Pie iepriekšējā NEPLP sastāva veidošanas 2012. gadā minētā vienošanās gan tikusi ignorēta, tāpēc toreiz ZZS padomē palikusi bez «sava cilvēka». Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) gan noliedz, ka tas varētu draudēt ar LTV nonākšanu zem ZZS spārna: «Padome pati sadala, kurš no locekļiem atbildēs par kādu konkrētu jomu. Likumā tas nav noteikts, līdz ar to viņi šo kārtību pēc jaunā locekļa ievēlēšanas var mainīt.»