Kā izriet no kādas ar koalīciju saistītas personas teiktā, vienošanās par papildu finansējuma piešķiršanu nenozīmē, ka politiķi būtu sapratuši sabiedrisko mediju nozīmi. Viņu savstarpējie izteikumi liecinot - būtiskāku lomu nospēlēja tas, ka nākamais ir vēlēšanu gads un šajā laikā politiķi vairās kaitināt medijus. Pagaidām nākamā gada valsts budžeta projektā LR paredzēti 2,9 miljoni latu prasīto 3,8 miljonu vietā, savukārt LTV iezīmēti 5,6 miljoni prasīto 8,3 miljonu latu vietā. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots stāsta, ka LTV galvenokārt ietaupīs uz apraides rēķina. Ja dotācijas lielums nemainītos, tiktu piedāvāts pāriet uz ciparu apraidi LTV 1.kanālam (LTV1), savukārt LTV 7.kanālu (LTV7) virszemes apraidē pat nepiedāvātu. Papildu finansējums, visticamāk, nosargās LTV7 arī virszemes apraidē, taču tā neskaidrais apjoms zem jautājuma zīmes atstājis LTV1 apraides veidu - ja arī tas pārietu uz ciparu apraidi, LTV ietaupītu vēl 300 tūkstošus latu gadā. Pašlaik šķiet, ka LR nākamo gadu varētu sākt ar četriem kanāliem līdz LR 2.kanāla nodošanai koncesijā, stāsta LR kuratore Nacionālajā radio un televīzijas padomē Ingrīda Brigita Stroda. 240 000 latu deficītu, kas LR vēl būšot saglabājies no pērnā gada finanšu problēmu muklāja, LR varētu segt, samazinot ģeogrāfisko apraidi 3. un 4.kanālam. Savulaik izteikta iespēja nodot koncesijā arī LR 4.kanālu, bet, kā norāda LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, tas «diez vai gūtu atbalstu NRTP un politiķu vidū».
«Pirms prasīt vairāk naudas, jāizvērtē, ko sabiedriskie mediji dara ar esošo,» saka LU doktorants Dmitrijs Petrenko. Reizēm rodoties iespaids, ka mediji valsts naudu tērē arī par nepietiekamas kvalitātes raidījumiem. Jautājums par piešķirtās naudas atdevi aktualizēts arī, E.Kotu iztaujājot Saeimas paspārnē esošajā darba grupā, kuras vadītāja Ingrīda Circene (JL) skaidru LTV vadītāja atbildi neesot saklausījusi. Lai kāds arī būtu nākamgad piešķirtā finansējuma apjoms, abos medijos gaidāmas saturiskas pārmaiņas. Konkrētāki ir LTV pārstāvji. LTV1 vadītāja Baiba Šmite stāsta, ka no janvāra vairs neparādīsies raidījumi Zini vai mini! un Juniors TV, bet martā varētu būt jauni šādas tematikas raidījumi. Neskaidra esot Latvijas dalība Eirovīzijā, tiekot meklēta nauda jaunam LTV seriālam. Pavasarī LTV1 varētu pazust kādi raidījumi skatītākajā laikā vakaros, to vietā būšot jauni, pēc B.Šmites teiktā - «informatīva izklaide». Zem jautājuma zīmes esot raidījuma Skats no malas nākotne. Ir saņemtas arī skatītāju sūdzības, ka raidījums nodarbojas ar aģitāciju, saka E.Kots. Raidījuma vadītājs Kārlis Streips uzskata, ka tam ir nākotne, turklāt neviens vadības pārstāvis viņam iebildumus neesot klāstījis. LTV7 lielākās pārmaiņas būšot februārī, kad 24 stundu režīmā translēs olimpiskās spēles, pa vidu saglabājot tikai ziņas krievu valodā. LR pārstāvji par pārmaiņām runā izvairīgi. I.Stroda stāsta, ka nākamgad būs vairāk LR ziņu izlaidumu, tiekot domāts par raidījumiem, kas veltīti izglītībai un kas uzrunātu jauniešu auditoriju, mazāk oriģinālraidījumu būšot LR 3.kanālā.