Māsterplāna galvenā esence ir šie valdības noteikumu grozījumi, skaidro VM. Ārsts, Stradiņa universitātes vieslektors veselības ekonomikā Uldis Mitenbergs saka - situācija, kad tiek veiktas reformas, bet struktūrplāns vēl tiek gatavots, šķiet ačgārna: «Jāveic konsekventas strukturālās reformas atbilstoši uz analīzi balstītam, apspriestam un publiski pieejamam plānam.»
Analizējot valdības noteikumus, Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis secina: «Apmaksas modelis ir jāmaina prom no kvotu sistēmas.» Piemēram, valdības noteikumos paredzēts, ka ambulatorās aprūpes iestādes finansē, pamatojoties uz faktiski veikto izmeklējumu skaitu vai ārstēto pacientu skaitu. Šāds punkts pēc savas būtības esot aplams, jo «līdzīgi kā Amerikā, tas veicina skatīt un izmeklēt vairāk, jo tā ir tā saucamā apmaksa par «epizodi». (..) Galvenajam principam vajadzētu būt «nauda seko pacientam» un jāļauj tām (ārstniecības iestādēm - red.) konkurēt».
Bijusī Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore, tagad privātās klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētāja Signe Dauškane-Platace norāda, ka beidzot VM jāizvērtē medicīnas tehnoloģiju ekonomiskā lietderība. «Kam ir vajadzīgi pieci aparāti piecās vietās, ja noslogoti par 20 procentiem, nevis vienā vietā noslogots par 80, 90 procentiem.»
Viens no VM reformas plāniem ir koncentrēt pakalpojumus mazākā skaitā ārstniecības iestāžu, lai tādā veidā samazinātu izmaksas. Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) ir noraidījusi iespēju vēl vairāk samazināt mediķu algas: tagad noraut to lejā tādu, kāds tas bija 2005.gadā, «tā būtu katastrofa».