Veselības ministrs Juris Bārzdiņš Dienai teic, ka diez vai apmeklēšot šo izstādi. Viņš novērtējot, ka šāda izstāde varot rosināt cilvēkos vēlmi kļūt par mediķiem, vairāk uzzināt par medicīnu, taču viņam personīgi esot šaubas par ētisko pusi: «Tie tomēr ir bijuši dzīvi cilvēki. Anatomikums kalpo tikai un vienīgi izglītībai.» P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītāja Edīte Bērziņa atgādina - pirms dažiem gadiem muzejā bijusi izstāde ar līdzīgu ievirzi, taču tajā bija izstādīti mākslinieku veidoti, vaskā atlieti cilvēku orgānu, ķermeņa daļu veidoli. Taču «šie bodies ir no cilvēkiem», viņa saka. E. Bērziņa atzīst - ētiskā puse ir diezgan apšaubāma, proti, nav skaidrs, vai tiešām ķīnieši, kuri «novēlējuši» savu ķermeni pēc nāves, zināja, kādā projektā tie tiks iesaistīti.
Izstādes rīkotāji rosina izstādi apmeklēt arī ģimenēm un skolu grupām, piedāvājot biļetes ar atlaidēm. Izstāde, kas tiek reklamēta kā «pasaulē milzu ažiotāžu izraisījusī», sola parādīt skeletu, muskuļu sistēmas, reproduktīvos, elpošanas un asinsrites orgānus, kā arī citas cilvēka ķermenī esošās sistēmas. Lai sagatavotu eksponātus, mirušu cilvēku ķermeņiem veikta polimēru konservēšana, izmantojot speciāli apstrādātu šķidru silikonu, kas ļauj audiem sacietēt. «Pārsvarā savu ķermeni ir ziedojuši cilvēki no Ķīnas, visi šie cilvēki ir miruši dabiskā nāvē. Ķermeņi ir tādi, kādi bijuši reālajā dzīvē, bez izskaistinājumiem,» stāsta pasākuma producenta koncertaģentūras FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš. Vienīgās mākslīgās ķermeņa daļas esot acis. Vairāki ķermeņi parādīti atlētiskās, dzīvē bieži sastopamās pozās, citi parāda arī orgānos radītos defektus, piemēram, salīdzinājumam blakus novietota vesela plauša un smēķētāja plauša.
Jautāts, kāpēc šāda izstāde izvietota veikalā, K. Kārkliņš atbildēja, ka Rīgā nav viegli atrast telpas 1000 m2 platībā un arī ārzemēs šādas izstādes iekārtojot veikalos, taču ekspozīcija būs norobežota no pārējā veikala. Tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce saka: «Kritiski izsakās un spriež tie, kuri izstādi nemaz nav redzējuši.» Arī viņa uz šo izstādi Tallinā lielveikalā devusies ar divējādām izjūtām, taču izstāde viņu pārsteigusi pozitīvā ziņā - viņa atklājusi daudz jauna un interesanta par cilvēka ķermeni. Izstāde I. Lācei likusi aizdomāties par to, cik tas ir sarežģīts un vienlaikus trausls.
Pirmais pasaulē šāda veida ekspozīciju izveidoja Ginters fon Hāgenss, kurš pagājušā gadsimta 70. gadu beigās izgudroja konservēšanas tehnoloģiju un vēlāk izveidoja ekspozīciju Body Worlds. Taču izstādes veidotāji sastrīdējušies un radusies alternatīvā ekspozīcija, kas tagad redzama arī Rīgā. Hāgenss ar konkurentiem ir arī tiesājies.