Šādu ainu atklāj Latvijā pirmoreiz veikts PR jomā strādājošo viedokļu monitorings, kurā, sadarbojoties Latvijas Asociācijai sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP), uzņēmumam CV-Online Latvia un LU Sociālo zinātņu fakultātei, aptaujāts ap 250 PR speciālistiem. Tas ir nozares «fotouzņēmums», kas fokusējas nevis uz biznesa pusi, bet uz tajā strādājošo pašvērtējumu, norāda pētījuma autores - pieredzējušas sabiedrisko attiecību profesionāles Inga Latkovska un Olga Kazaka. Ņemot vērā Latvijas jauniešu ikgadējo masveida tiekšanos uz komunikācijas zinātņu, tostarp sabiedrisko attiecību studijām, monitorings arī palīdz atklāt profesijas «patieso seju», kuru daudzi studenti parasti ierauga, tikai sākot darba gaitas.
Mazohistu bariņš
Katru gadu līdzīgs monitorings tiek veikts Eiropas mērogā, taču tajā mazās Latvijas dati iejūk starp visas Austrumeiropas vai Ziemeļvalstu datiem, tāpēc pie pašmāju kopainas pētīšanas bija jāķeras pašiem, stāsta I. Latkovska. Iegūtos rezultātus nozare izmantos attīstībai, piemēram, profesionālo standartu slīpēšanai, uzņēmēju izglītošanai par PR jomu, un monitorings notiks arī turpmāk. «Visas nojausmas apstiprinājās. Varbūt gribējās redzēt lielākus pārsteigumus,» I. Latkovska rezumē rezultātus.
Monitorings ir pirmais mēģinājums ieskicēt PR jomā strādājošā portretu. «Esam mazohistu bariņš, kas ļoti daudz strādā, pārstrādājas, stresu darbā izjūt vairāk nekā vidēji citas nozares Latvijas tirgū, saņem algas, kas neapmierina, tomēr turpina strādāt, jo mums mūsu darbs tiešām patīk,» saka O. Kazaka. Pīāristi Latvijā pārsvarā ir gados jauni, jo mūsu valstī visai šai jomai ir tikai 25 gadu vēsture, lai gan patlaban jau veidojas pieredzējušāku speciālistu slānis. Savukārt atalgojums saistāms arī ar izpratnes līmeni, kāds Latvijas sabiedrībā valda par PR nozīmi biznesā, valsts pārvaldē u. c.
Ideālā situācija - pīāristi ir augstu novērtēti un labi atalgoti - nebūs nekad, un izpratne par PR Latvijā nevar līdzināties Eiropai, kur šī joma ir 100 gadu veca, skaidro I. Latkovska. Lai gan izpratne auga, kad krīzes gados uzņēmumi sāka vairāk piedomāt par PR pakalpojumu izmantošanu un to atdevi, patlaban daudz ko ietekmē komunikācijas robežu nojukšana. «Ja klients grib runāt par sociālo mediju kontu, pie kā viņam iet - pie PR aģentūras vai reklāmas aģentūras?» ilustrē I. Latkovska, bet arī iezīmē atšķirību - pīāristi ir vairāk orientēti uz dialoga veidošanu, ilgtermiņa attiecībām, ne mārketingu.
Tiesa, arī pašiem PR speciālistiem būtu vairāk jārunā par to, kāds spēks ir labai vai sliktai komunikācijai. Taču - kā panākt, ka pīārists uzņēmumā ir un viņu uztver nevis tikai kā komunikatoru, kas izplata informāciju, bet gan kā padomdevēju, kurš var ietekmēt biznesa lēmumus, - uz to atbilde vēl jāmeklē. «Tāpēc ir būtiski, lai viņi augstskolā vairāk mācītos par biznesa procesiem, bet biznesa studijās būtu arī kurss par PR,» saka O. Kazaka. Latvijas mazajā tirgū PR speciālists nereti strādā vienatnē, bez komandas, un ikdienas mazo darbu gūzma viņu kavē pievērsties stratēģiskām komunikācijas lietām, taču tam ir arī savs labums - atšķirībā no Eiropas Latvijas pīāristi ir zinoši un prasmīgi visās ar PR saistītās lietās, nevis ar šauru profilu.
Dinamika lēni dzen kapā
65% Latvijas PR speciālistu atalgojums nepārsniedz 1000 eiro mēnesī. Visvairāk nopelnīt viņi var, strādājot vietēja kapitāla biznesa organizācijās, nākamās ienesīgākās darbvietas ir aģentūras un starptautiskie uzņēmumi, savukārt vismazākos ienākumus (līdz 400 eiro) gūst daļa pašnodarbināto PR konsultantu. Biežāk par slodzei neatbilstošu algu sūdzas tie, kuriem ir mazāka pieredze nozarē, projektu vadītāji, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs strādājošie un tie, kuru vadībā strādā vairāk par 11 speciālistiem. Līdzīgās jomās - reklāmā, mārketingā - algu līmenis ir augstāks, taču PR speciālistu darba efekts arī nav uzreiz sajūtams un izmērāms, gadās, ka pīārists ir labi pastrādājis, ja kaut kas palicis nemanāms, teic O. Kazaka. Monitorings liecina: jo lielāks atbildības līmenis, jo lielāks atalgojums un arī apmierinātība ar to.
Bet - kur atbildība, tur stress. Paaugstinātu spriedzi vairākas reizes nedēļā darbā izjūt puse PR profesionāļu. «Stress ir lielāks vadības līmeņa pīāristiem un tiem, kas nozarē strādā mazāk par trim gadiem. Otra lieta - komunikācijas nozares dinamika. Mēs palaikam lepojamies ar spēju tikt galā ar nemitīgu multitāskingu, bet tas mūs pamazām arī iedzen kapā,» saka O. Kazaka.
Gandrīz 70% sabiedrisko attiecību profesionāļu atzīst, ka viņu darbu raksturo augsts izdegšanas risks. Tikai trešdaļa strādā noteikto stundu apjomu, savukārt trešdaļa pārstrādā noteikto stundu skaitu par 25%. Aģentūrās slodzi ir vieglāk regulēt, jo darbus var pārdalīt kolēģiem. Taču liela daļa pīāristu ir vieni ar savu darbu, un arī lēmumu pieņemšana vienatnē rada papildu stresu. Tāpēc arvien populārāka kļūst LASAP piedāvātā iespēja konsultēties ar asociācijas kolēģiem par konkrētiem risināmiem jautājumiem, stāsta I. Latkovska.
Nozarē daudz nejaušo
Lēmumi, ko pieņem PR speciālisti, vai kļūdas, ko viņi pieļauj, ir ar tālejošām sekām, un tas jāapzinās, uzsver abas ekspertes, kuras ir arī pasniedzējas augstskolā. «Studentiem atkārtojam - PR nenozīmē stāvēt pieņemšanā labā uzvalkā un dāļāt padomus, tā nav viegla dzīve. Tas ir ļoti metodisks darbs, kas prasa labas analītiskās spējas,» teic I. Latkovska. Jauniešu vidū izplatīti ir stereotipi: sabiedriskās attiecības ir darbs ar cilvēkiem; tā ir liela pārticība, nedarot praktiski neko, vien piedaloties pasākumos; ja labi raksti sacerējumus, tad ej studēt komunikācijas… «Mūsu nozarē augstskolās nonāk daudz nejaušu cilvēku, kuriem bija vieglāk nemācīties ķīmiju, fiziku un matemātiku. Bet, kad pasniedzējs pajautā, kurš domā saistīt savu nākotni ar PR, no trīsdesmit roku paceļ četri,» saka O. Kazaka. PR joma šobrīd piedzīvo izteiktu labu speciālistu deficītu, tāpēc perspektīvākie studenti ātri tiek izķerti. I. Latkovska pieļauj, ka nozarē arī notiek paaudžu nomaiņa - pieredzējušākie, noguruši no trakā darba ritma, pāriet uz mierīgākām jomām, savukārt jaunie nereti spriež: vai man to vajag - tā plosīties? «To var saprast, jo, ja gribi ko sasniegt, tas dinamiskais ritenis tev jāiziet,» teic I. Latkovska, gan atzīstot, ka PR jomā Latvijas apstākļos hierarhiskos amatu griestus var sasniegt piecos gados. Viņa arī uzsver, ka, strādājot sabiedriskajās attiecībās, vajadzīgas degošas acis, interese par dzīvi un cilvēkiem, arī vispārēja inteliģence (tostarp valodā un saskarsmē) un atbildīga attieksme pret darāmo, kas šodienas jauniešiem pieklibo. Monitorings rāda, ka visvērtīgākā prasme pīārista darbā ir spēja klausīties un dzirdēt, kas laikam jau sarūk arī visā sabiedrībā.