Vēl viņai ir privātprakse, un viņa arī lasa lekcijas. «Lai savilktu galus kopā,» viņa lakoniski paskaidro. Tiesa, vēl pirms pāris gadiem viņa strādājusi tikai Kuldīgas slimnīcā - varēja nopelnīt tikpat, cik tagad divās vietās. Krīzei sākoties, algas mazināja, un nu ir jābraukā. Jautāta, kādai algai vajadzētu būt, lai varētu palikt vienā slimnīcā, viņa atbild - ap tūkstoš latiem. Šādu summu viņa cenšas savākt pa visām darbavietām.
Par ārstu nodarbinātību ieinteresējusies Veselības ministrija (VM), kurai ir bažas, ka problēmas varētu radīt ārstu ceļošana uz citu rajonu slimnīcām pa blakus darbiem un daudzās slodzes. Iespējams, kādā brīdī speciālisti varot nebūt uz vietas vai sasniedzamā attālumā, lai slimnīca patiešām sniegtu pacientiem 24 stundu diennakts neatliekamo palīdzību. VM sākšot ar rajonu slimnīcu izvērtēšanu un jau pieprasījusi ārstu vārdus un uzvārdus. «Mums ir datubāze, mēs pārbaudīsim, vai šie ārsti tur reāli ir uz vietas,» paskaidro Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš Dienai saka: te ir jautājums nevis par finanšu taupīšanu, bet gan par kvalitāti un pacientu drošību. Proti, vai ārsts, kuram pēc 24 stundu dežūras atkal ir dežūra, varēs nodrošināt nepieciešamo palīdzību. VM jau iepriekš apkopojusi statistiku, kurā atklājas aina, ka pamatdarbā nodarbināto mediķu ir salīdzinoši maz pat jutīgās specialitātēs. Piemēram, kādā slimnīcā divi anesteziologi ir pamatdarbā, bet astoņi - blakusdarbos. Slimnīcas apgalvo, ka šie skarbie dati nav pareizi. Tāpēc, visticamāk, patiesā aina atklāsies, kad būs apkopoti VM svaigi pieprasītie dati.
Obligātais komplekts
VM atklājusi: no 2006. līdz 2009. gadam iezīmējusies tendence palielināties to ārstu skaitam, kuri strādā vairākās darbavietās vienlaikus. 2006. gadā tā strādāja 6957 ārsti, turpretim 2009. gadā par 14% vairāk - 8075. To saista ar nepietiekamo darba apjomu un ārstu atalgojumu pamata darbavietā.
Dienas aptaujāto slimnīcu pārstāvji atzīst - ārstiem rodas pārslodze, cieš ne tikai ārstu ģimenes, bet arī pacienti. Taču, kādi varētu būt risinājumi laikā, kad ārstiem maksā tik mazas algas, grūti esot iedomāties. Laikā, kad rajonu slimnīcas nonākušas zem lupas - patlaban tiek izvērtētas to funkcijas -, personāla analizēšanu slimnīcu vadības uztver kā papildu draudu. Baidās, ka slimnīcas var «svītrot» no neatliekamās palīdzības sniedzēju loka.
J. Bundulis saka - slimnīcā, kura strādā 24 stundas diennaktī, obligātajam četru ārstu «komplektam» vajadzētu būt šādam: internists, ķirurgs, anesteziologs, ginekologs (ja slimnīcā pieņem dzemdības). «Lai nodrošinātu 24 stundas diennaktī, nepieciešamas vismaz četrarpus slodzes. Tātad divi cilvēki «putās»,» saka J. Bundulis un piebilst, ka var jau kombinēt - divi dakteri ir pamatdarbā uz divām slodzēm, un viens papilddarbā uz pusslodzi. Taču atsevišķu slimnīcu dati atklājuši, ka slimnīcā, piemēram, trūkst pat anesteziologa pamatdarbā. «Ja ātrā palīdzība atved četrus pacientus, tad jāskrien apkārt, kamēr atrod brigādi,» paskaidro J. Bundulis. Tas nozīmē, ka slimnīcām «obligāto ārstu komplektu» vajadzētu nodrošināt 24 stundu režīmā uz vietas slimnīcā. «Tad pilnīgi droši pacients uz turieni var doties. Ārstu, kurš ir pamatdarbā, vajag kārtīgi noslogot un par to arī maksāt, lai viņam nebūtu laika un domu, ka viņš varētu kaut kur braukt,» saka J. Bundulis.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), uzņemot pacientus, vadās pēc hospitalizācijas plāna: ved pacientus uz slimnīcu, kura ierakstīta plānā - apņēmusies konkrētos profilos palīdzību nodrošināt. NMPD priekšnieks Armands Ploriņš saka: «Nedomājam par to, vai tur būs ārsts vai nebūs ārsta, vai vedīsim uz šo slimnīcu vai nevedīsim. Mēs pieturamies pie tā, ka ir hospitalizācijas plāns, a priori uzskatām, ka tur jābūt (profilam), un vedam.»
Nelaiž klāt jaunos
«Jūs neatradīsiet valstī nevienu ārstu, kurš strādā tikai vienu slodzi,» saka Guntis Smiltēns, Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs. Ķirurgam viena slodze ir 405 lati pirms nodokļu nomaksas. «Lielākajai daļai ir ģimene, bērni, kredīti,» stāsta ārsts. Viņš nenoliedz - iespaidu uz darbu tas atstāj. Proti, ja ārsts pēc dežūras citā slimnīcā no rīta pamatdarbā ierodas noguris, darbaspējas viņam ir mazākas. Nevarot tad no trīs dienas pēc kārtas pārguruša ārsta sagaidīt iejūtīgu, laipnu attieksmi. «Tā ir visā Latvijā, tā nav tikai mūsu slimnīcas problēma,» viņš piebilst. Pats viņš strādā tikai Kuldīgas slimnīcā pamatdarbā par nodaļas vadītāju un operējošo ķirurgu, papildus viņam vēl ir privātprakse uroloģijā.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis stāsta, ka pašlaik cilvēkresursu problēma nav tik izteikta, jo visi strādā ar pārslodzēm. Mazās samaksas dēļ ārsti spiesti braukāt pa malu malām, «pielasot» darbiņus. Slimnīcā ir 53 ārsti, no tiem 30 pamatdarbā, 23 blakusdarbos. 11 ir jau pensijas vecumā. I. Eglītis atzīst, ka mediķi cenšoties strādāt divas slodzes pamatdarbā, lai nebūtu jābraukā uz citām darbavietām, tāpēc rodas situācija, ka jaunos mediķus viņi kolektīvā nelaiž.
I. Eglītis arī saka - ja piepeši Eiropas Savienība ieviestu normatīvu, ka mediķis drīkst strādāt tikai vienu slodzi - 40 stundu nedēļā -, tad medicīna Latvijā apstātos. Tikko Kuldīgas slimnīcā bijusi situācija - divi ginekologi saslimuši, un bijušas lielas problēmas sadabūt ārstus, kas nāk talkā. Daļa ārstu brauc projām. Ārstu biedrība jau nesen signalizēja, ka šogad jau 190 mediķu lūguši izziņas, tā izrādot vēlmi doties strādāt uz ārvalstīm. Pērn šādas izziņas biedrībā izņēma ap 230 ārstu. Kuldīgas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītāja aptuveni pirms gada aizbraukusi uz Vāciju, iekārtojās ģimenes ārsta praksē.
Ārsti noveco
Liela problēma ir arī ārstu novecošanās. «Kopš 1991. gada uz Krāslavas slimnīcu nav atbraucis neviens jaunais speciālists,» situāciju vienkāršiem vārdiem raksturo Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs. «Štats ir novecojis, darbiniekiem - 50, 60 gadu un vairāk,» viņš rezumē un uzsver, ka pēc pieciem septiņiem gadiem vairākums darbinieku būs pensijā un būs lielas problēmas. A. Jevtušoks klāsta, ka vairs nav tā sauktās sadales, kad par valsts naudu izmācītos jaunos speciālistus sūtīja uz reģioniem. Pamatdarbā esot 30 ārstu, pieci strādā te blakusdarbā. Krāslavā trūkstošie speciālisti ir anesteziologs, funkcionālās diagnostikas speciālists, patologanatoms. Brauc viņi pārsvarā no Daugavpils.
Arī Ogres slimnīca izmanto papildspēkus - slimnīcā pa dienu strādājot štata darbinieki, nakti aizpilda «viesstrādnieki». Slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops saka - daudzi ārsti rīdzinieki labprāt brauc piepelnīties, strādājot nakts dežūras. Par tām maksā vairāk - par 50, 75% - nekā par dienas darbu. Protams, slimnīca labāk vēlētos visus pamatdarbiniekus, taču uz vietas neesot iespējams atrast. Lai arī ievietoja sludinājumu medijos, tā arī nav izdevies atrast terapeitu. Nākamā problēma, visticamāk, būšot pediatrs.