Kādēļ augstos amatos tikuši cilvēki tieši no EP, pārliecinoša izskaidrojuma nav. Ne pati EP, nedz arī prokuratūra, kas lietas no EP virza tālāk uz tiesu, nespēja nosaukt nevienu pēdējos gados nozīmīgu šīs iestādes atklātu lietu, kas tad varētu kalpot par pierādījumu sekmīgam EP darbam.
Ministre L.Mūrniece no rotācijām norobežojas. Kandidātu atlase esot viņas ieceltā VP šefa V.Voina izvēle un viņa tajā neiejaucoties. «Es pazīstu šos cilvēkus personīgi, bet negrasos iejaukties viņu karjerā,» norādīja L.Mūrniece, kura pati savu karjeru iekšlietu sistēmā sāka Drošības policijā. Vairāki tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kuri vēlējās palikt anonīmi, apgalvo pretējo: V.Voins ir pārāk piesardzīgs, lai šādas rotācijas veiktu viens, nesaskaņojot ar ministri.
Rezultāti nav zināmi
Otrs svarīgākais un ietekmīgākais amats pēc VP šefa krēsla policijā ir Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Zem šīs pārvaldes atrodas struktūrvienības, kas cīnās pret organizēto noziedzību un ekonomiskajiem noziegumiem. Nedēļu pēc stāšanās amatā jaunais VP priekšnieks V.Voins par Kriminālpolicijas pārvaldes vadītāju iecēla Raulu Kviesīti. Kopš 2003.gada R.Kviesītis vadīja EP, kuras galvenais uzdevums ir finanšu noziegumu, autortiesību un datornoziegumu atklāšana.
Savu izvēli Dienai V.Voins pamatoja ar to, ka R.Kviesītis ir gados jauns (41), enerģisks un ar pietiekamu pieredzi. Apsverot R.Kviesīša kandidatūru, jaunais policijas šefs esot izvērtējis arī EP darbu pēdējos gados - uzsākto kriminālprocesu skaitu un izņemto lietu daudzumu. Kā liecina VP dati, pērn EP uzsākusi 256 kriminālprocesus, bet 107 nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šie dati izskatās gana labi, taču pēc būtības neko nepasaka, jo, lai uzsāktu kriminālprocesu, pietiek tikai ar aizdomām, ka pārkāpts likums. Pērn EP pati vien izbeigusi 113 kriminālprocesus. EP ražīguma patieso ainu atklātu fakti par to, cik lietu reāli nonākušas līdz tiesai un cik ir notiesājošu spriedumu. Šādas statistikas nav ne EP, ne prokuratūrai, nedz arī tiesai.
Saistīti ar politiku
Tai pat laikā EP vārds medijos vairākkārt izskanējis saistībā ar politiska rakstura lietām. Tas rada aizdomas, ka EP tiek izmantota kā ierocis politiskajās cīņās. Piemēram, bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga cīņā ar «oponentiem». Karstākie strīdi šajā karā izvērtušies par loģistikas firmas LSF Holdings īpašumtiesībām, kas pieder A.Lemberga bērniem (50%) un pastarpināti viņa «oponentam» Oļegam Stepanovam. O.Stepanovs vēlējās uzņēmumu likvidēt, jo īpašnieku nesaprašanās dēļ bija neiespējami turpināt tā darbību. Uzsākto likvidācijas procesu šogad maija sākumā bloķēja EP uzliktais arests firmas kapitāldaļām. Pēc pāris nedēļām tiesa šo lēmumu atcēla, ziņo LETA.
Par strīdīgu var uzskatīt arī 2006.gadā ar lielu troksni EP sākto kriminālprocesu par ES naudas piešķiršanu firmai, kas piederēja JL biedram Mārtiņam Grestem. Toreiz ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš (JL), tādēļ bija aizdomas, ka viņš lobējis sava partijas biedra intereses. JL uzskatīja, ka citi koalīcijas partneri nepamatoti vēršas pret viņu ministru, un pameta valdību. Pēc gada EP šo kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Lai arī nav pārliecinošu pierādījumu EP sekmīgajam darbam, tieši šīs struktūrvienības darbiniekiem rotācija ļāvusi kāpt pa karjeras kāpnēm. Pēc R.Kviesīša nokļūšanas Kriminālpolicijas šefa krēslā par EP vadītāju iecelts viņa vietnieks Gatis Gudermanis. Otrs R.Kviesīša bijušais vietnieks Uģis Araks pēc rotācijas kļuvis par Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes šefu.
Aizdomīga reputācija
Izmaiņas notikušas arī ministres L.Mūrnieces vīra R. Mūrnieka vadītā VP Iekšējās drošības biroja (IDB) darbinieku sastāvā. Arī šī biroja darbinieki paaugstināti. IDB Personālsastāva inspekcijas priekšnieks Māris Kaļinka iecelts par EP priekšnieka vietnieku. Viņa pagātne gan rada šaubas par atbilstību jaunajam amatam.
Pirms nokļūšanas IDB, M. Kaļinka nepilnu gadu nostrādāja tobrīd jaunizveidotajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Kad 2003.gadā par KNAB pagaidu vadītāju kļuva Juta Strīķe, viņa nekavējoties M.Kaļinku atlaida no darba ar pantu. Neoficāli zināms, ka atlaišana bija saistīta ar šaubīgu operatīvo līdzekļu izlietojumu.
Satraukumu iekšlietu sistēmā arī izsaukusi R.Mūrnieka vietnieka Jurija Motina iecelšana par slepenas VP struktūrvienības vadītāju. VP norāda, ka J.Motins kopš 31.maija vairs nestrādā IDB, taču atsakās nosaukt viņa jauno darbavietu, jo J.Motins neesot publiska persona. Dienai zināms, ka J.Motins vada Kriminālās uzziņas biroju, kas nodarbojas ar ārējo novērošanu. Tas nozīmē - veic izsekošanu, noklausīšanos un vēl citas operatīvās darbības. Šādas struktūrvienības, ko žargonā sauc par «flotēm», ir visām tiesībsargājošajām iestādēm, kas veic operatīvās darbības. «Flotes» vadītāja amats ir ļoti svarīgs, jo šis cilvēks uzzina par visām lietām, ko izmeklē konkrētā iestāde. Šāda dienesta šefam būtu jābūt ar nevainojamu reputāciju. Bijušā VDK štata darbinieka J.Motina pagātne gan rada šaubas.
Aizdomu ēnu pār J.Motinu met tā dēvētā kurdu bēgļu lieta 1997.gadā. Šajā lietā par nelegālu bēgļu transportēšanu caur Latviju bija apsūdzēti vairāki cilvēki, J.Motins lietā figurēja kā liecinieks, jo kopš 1992.gada Drošības policijā nodarbojās ar bēgļu jautājumiem. Lietas materiālos Diena atrada vairākas bēgļu liecības. Šajos dokumentos irākietis F. stāsta, ka kāda privātpersona L., kura organizēja bēgļu pārvešanu caur Latviju uz Zviedriju, Jurijam Motinam «maksā naudu (..). Kad cilvēki, kas šeit atrodas nelegāli, tiek aizturēti no policijas, L. ir devies pie Jura [Motina] un maksājis naudu, lai aizturētie tiktu atbrīvoti». Vai šīs irākiešu liecības tika pārbaudītas, Dienai neizdevās noskaidrot, jo prokurori, kas toreiz strādāja, prokuratūrā vairs nestrādā. Ar J.Motinu Dienai neizdevās sazināties.
Mūrniece neko nezinot
Iekšlietu ministres L.Mūrnieces komentārs ir īss: neviens nav notiesāts, tādēļ nav pamata ticēt baumām. Par viņas vīra vietnieka J.Motina iecelšanu jaunajā amatā viņa neko nezinot. «Mani tas neinteresē, man ir jāglābj sistēma,» - tā L.Mūrniece.
L.Mūrnieces norobežošanās ir neizprotama, jo notiekošais liecina par varas koncentrāciju šauras grupas rokās. Cilvēki, kuri aizrotējuši uz vadošiem posteņiem, pazīstami arī ar L.Mūrnieci, jo viņa pati ilgstoši strādājusi iekšlietu sistēmā. Kriminālistikas eksperts Andrejs Judins, norobežojoties no konkrētu personu izvērtēšanas, uzskata: «Tas atbilst Latvijas standartiem - valda čomisms. Normāla lieta ielikt savu komandu.» Bīstamība slēpjas apstāklī, kas notiks situācijās, kad būs jāizšķiras - izdarīt labi darbu, vai saglabāt labas attiecības?