Nevienam, kurš kaut nedaudz interesējies par ceļu būvi, garām nevar paslīdēt fakts, ka lielo ceļu asfaltēšanas konkursos ar apbrīnojamu regularitāti uzvar vienas un tās pašas firmas. Dienas pētījums, kurā analizēti Rīgas priekšpilsētu rīkotie iekšpagalmu asfaltēšanas konkursi pēdējos trijos gados, rāda identisku ainu - katrai priekšpilsētai ir iecienītie asfaltētāji. Vai vismaz bija līdz pagājušajam gadam, kad konkurence savējo sistēmu sākusi nedaudz atšķaidīt.
Būvniecības bumam rimstot, iekārojams kļuva katrs, pat mazākais kumoss. Rīgas iekšpagalmu un pievedceļu asfaltēšana nav tik mazs pasūtījums - pērn divi miljoni latu (šogad tikai 0,5 milj.).
Pētot iemeslus, atklājas interesanta aina. Biznesā palikušajiem ir loģiski izskaidrojumi, piemēram, trekno gadu un pasūtījumu pārpilnības laikā par šiem darbiem lielas intereses nebija, tāpēc arī iepirkumos bija tik maz dalībnieku. Priekšpilsētas parasti tikušas firmām, kurām tur ir ražošanas bāze, jo tad var piedāvāt zemākas cenas. Savukārt nozari pametušie uzņēmēji un bijušie izpilddirekciju vadītāji neslēpj, ka ar iepirkumiem viss nav kārtībā. Korupcijas apkarotāji un konkurences uzraugi par tiem līdz šim nav interesējušies.
Sadalīts tirgus
Vidzemes priekšpilsētā no deviņiem iepirkumiem trijos gados astoņos uzvarējis SIA Labiekārtošanas departaments Ziemeļceļš, vienu reizi - Ceļu pārvalde (CP).
CP, kurā 88,7% pieder domei un kura ir starp lielajām ceļu būves firmām, trijos gados uzvarējusi pilnīgi visās iepirkuma procedūrās Zemgales priekšpilsētā. Divos no pieciem iepirkumiem tai nav bijis neviena konkurenta. Abas bijušas cenu aptaujas, kurām ir vieglāki kritēriji nekā konkursiem. Izpilddirekcijas pārstāve Anita Smiltiņa norāda, ka CP vienmēr uzvar, jo kā liels uzņēmums var piedāvāt zemāku cenu. «Tur ir atbilde uz jūsu šaubām,» viņa raksta.
Ziemeļu rajons iecienījis firmu Tehnobūve, kas uzvarējusi četros no deviņiem konkursiem. Lielākā uzvarētāju dažādība ir Latgales priekšpilsētā.
Vēl viena raksturīga iezīme priekšpilsētu iepirkumos ir nelielais dalībnieku skaits - vien divas trīs firmas -, un arī tas sācis mainīties tikai pagājušajā gadā, kad apsīka būvniecības bums. Šogad pat uz mazāku summu konkursiem piesakās pat 10 pretendentu.
Bruģis uz mājām
Vairāki no firmu īpašniekiem ir ziedojuši partijām, bet šis nav gadījums, ka varētu konstatēt tiešu saikni «ziedojums - pasūtījums».
Kurzemes rajonā visos nopietnajos iepirkumos 2006. un 2007.gadā uzvarēja firma Roadeks, kuras līdzīpašnieki Jānis Ansviesulis un Uldis Klaperis šopavasar katrs LPP/LC ziedojuši Ls 10 000. Pusi firmas pērn pastarpināti iegādājās Skonto būves šefs Guntis Rāvis, kura firma ir starp uzvarētājiem teju katrā nozīmīgā būvniecības konkursā. Priekšpilsētu vadīja Jaunais laiks (JL), tagad LSDSP.
Roadeka valdes priekšsēdētājs U.Klaperis laiku, kad uzvarēja katrā Kurzemes rajona konkursā, sauc par «tiem tālajiem gadiem» un skaidro ar sagadīšanos. Roadeks šajā rajonā tradicionāli uzvar arī konkursā par ielu uzturēšanu. «Kad bija liela slodze, tik tāli pasūtījumi - citā priekšpilsētā - nevienu neinteresēja. Pērn, kad sāka samazināties darbu apjomi, pazuda privātie pasūtījumi, būvnieku darbi, ir jādomā, kā nodrošināt ražošanas jaudas. Pagājušais gads visu iepriekšējo apgrieza kājām gaisā,» viņš saka.
Roadeks pērn pirmo reizi neieguva pasūtījumu Kurzemes rajona iepirkumos. Tā vietā izpilddirekcija izvēlējās divas citas firmas.
Ar vienu no jaunajiem uzvarētājiem - LB Inter - saistīts stāsts ļauj apjaust iepirkumu aizkulises. TV pārraide Nekā personīga vēstīja, ka pēc uzvaras uzņēmums par vairāk nekā Ls 10 000 pašvaldības naudas nobruģējis celiņu, kas ved uz izpilddirektora vietnieces Jeļenas Baumanes un viņai kaimiņos dzīvojošā izpilddirekcijas jurista māju. «Kur liek, tur bruģējam,» firmā skaidroja. KNAB notikušajā nesaskatīja neko krimināli sodāmu.
Vidzemes priekšpilsētas konkursu pastāvīgais uzvarētājs Ziemeļceļš to skaidro ar sagadīšanos. «Loterija, kurā mums vienkārši ir veicies,» saka valdes priekšsēdētājs Romelds Podskočijs (kādreiz TB/LNNK biedrs un Ziemeļu rajona izpilddirektors). «Varbūt tāpēc, ka dzīvoju šajā priekšpilsētā, pats visu izstaigāju, zinu, kuras ielas vajadzētu remontēt un kas ir vajadzīgs. Ir vieglāk sagatavot piedāvājumu.»
Cenas zem pašizmaksas
Vairākās priekšpilsētās centās startēt arī uzņēmums Asfalts plus, kas 2008.gadā uzvarēja divos iepirkumos Ziemeļu priekšpilsētā, bet patlaban nozares grimšanas dēļ sācis likvidāciju. Valdes priekšsēdētājs Arnis Zanders saka, ka var tikai brīnīties, kā konkurenti var piedāvāt cenu, kas ir 10-15% zemāka par pašizmaksu. «Var būt, ka tā ir šā brīža situācija - ņemt jebko, lai izdzīvotu,» viņš saka. «Gan jau daudzajās uzvarās ir kāda sakarība. Reizēm mums šķita, ka kādam no malas ļauj uzvarēt, lai nebūtu aizdomu.»
Pašlaik gan cenas tuvu vai zem pašizmaksas piedāvā lielā daļā ceļu remontdarbu iepirkumu, norāda dalībnieki.
Bijušajiem aizdomas
Tiešu pierādījumu, ka konkursi ilgu laiku bijuši sarunāti, nav nevienam, bet aizdomas par to ir ne tikai konkurentiem, bet arī bijušajiem izpilddirektoriem. «Es uzskatu, ka konkursi nav bijuši godīgi,» saka bijušais Kurzemes rajona izpilddirektors Armands Agrums (JL), kuru atcēla no amata pēc varas maiņas domē. «Tieši tā iemesla dēļ, par ko jūs jautājat, - kādēļ uzvar viens? Bet, ja KNAB saka, ka viss kārtībā, ko es tur varu darīt?»
Viņš gari skaidro, ka esot centies izformēt iepirkumu komisiju, bet tā vietā amatu zaudējis pats, ka viņa laikā centušies asfaltēt pagalmus, kur lielāka iedzīvotāju koncentrācija, nevis būvēt jaunus celiņus uz mazāk apdzīvotām vietām, kā bijis J.Baumanes gadījumā. Taču, kad Diena jautā, ko viņš darījis, lai palielinātu konkurenci un iepirkumos iesaistītu vairāk dalībnieku, no A.Agruma atbildes dveš tēlota bezspēcība. «Es nekad neesmu bijis saistīts ar ceļu būves firmām, man atšķirībā no citiem domē nav pazīšanos celtniecībā. Ko es varētu darīt?»
Bijušais Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis (PS) norāda, ka šim biznesam ir aizkulises un dažbrīd uzvarētāju cenas starp priekšpilsētām atšķīrušās pat par kārtu. «Kāds saka - šie nebija labi, un runas ātri aiziet. Rīga nav tik liela. Pieļauju, ka arī firmas runā savā starpā.» J.Viņķeļa vārdi norāda uz iespēju, ka viens no konkurences trūkuma iemesliem ir vienošanās par teritorijām, kurās kura firma darbosies. Klasiskā shēmā tas ietver maksājumus pārējiem, lai tie nenāktu vai nepiedāvātu zemāku cenu, un draudzīgu iepirkumu komisiju.
Nav viena cenrāža
Rīgas domei nav orientējoša cenrāža, cik izpilddirekcijām vajadzētu maksāt par bedrīšu lāpīšanu vai zālāja pļaušanu. Darbu cenas vienā gadā, bet dažādās izpilddirekcijās var krietni atšķirties (to var skaidrot arī ar darbu sarežģītību). Rīgas izpilddirektors Andris Grīnbergs uz Dienas jautājumiem, kā novērst esošo situāciju un izlīdzināt iepirkumu cenas Rīgas priekšpilsētās, divu dienu laikā neatbildēja.
Lielajos - līdzīgi
Vieni un tie paši uzvarētāji nav tikai priekšpilsētu problēma. Arī domes Satiksmes departamenta konkursos (izpilddirekcijas atbild par pagalmiem un pievedceļiem, dome - par ielām) atkārtojas tie paši vārdi. Nule pasludināti uzvarētāji 81 miljonu latu vērtā konkursā par transporta būvju uzturēšanu nākamos četrus gadus - CP tandēmā ar Pilsētas eko servisu un vienā rajonā Roadeks. Visi bijuši vienīgie pretendenti. Otrajā konkursā, kurā sadalīti trīs miljoni ielu remontiem, pieteikušies trīs pretendenti un uzvarējuši CP un Binders. Trijatā ar A.C.B. pēdējos trīs gados šīs firmas uzvarējušas visos šajos konkursos.