Viņš piebilda: «Tagad ir jāparāda attieksme ar saviem darbiem.» No viņa teiktā nevarēja noprast, kā SC frakcija rīkosies balsojumā Saeimā un partijas biedri - referendumā, ja Saeima grozījumus noraidīs, kā var paredzēt. SC līderu noskaņojums radīja iespaidu, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no labējo partiju taktikas.
Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvji jau ir pieļāvuši iespēju referendumu ignorēt, kas varētu mazināt arī Satversmes grozījumu atbalstītāju motivāciju doties uz to. Savukārt premjera pārstāvētās Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis personīgi referendumu redz kā veidu, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli. Tāpēc, viņaprāt, tajā būtu jāpiedalās arī tiem, kuri neatbalsta divvalodību, un jābalso pret. Tad būtu redzams, cik šai idejai ir atbalstītāju, cik - pretinieku, lai neparādās tikai viens viedoklis. Dz. Zaķis uzsvēra, ka Vienotībā ir dažādi viedokļi un valde par šo jautājumu vēl nav lēmusi. Zatlera Reformu partija (ZRP) aicinās pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē iekļaut jautājumu par nepieciešamību sagatavot referendumu aģitācijas kampaņu nosacījumus. ZRP deputāti paziņojumā medijiem norāda, ka nav pieļaujama neskaidras izcelsmes finanšu avotu izmantošana referenduma kampaņā.
Saskaņas centra vadība kopā ar Saeimas frakciju par tālāko rīcību varētu lemt jau nākamajā nedēļā, žurnālistiem teica N. Ušakovs, atturoties izteikt personīgās domas. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartašēvičs savu personīgo viedokli neslēpa. Viņaprāt, SC deputātiem ir jārosina Saeimā ratificēt Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kā arī mainīt valodas lietošanas kārtību pašvaldībās, kurās ir liels minoritāšu valodā runājošo īpatsvars. Uz Dienas jautājumu, kā A. Bartašēvičs rīkosies referendumā, viņš atbildēja - to varētu noteikt Saeimas partiju attieksme pret šīm SC iniciatīvām. Viņaprāt, ir jābūt dialogam un pretim jāpaiet kā vieniem, tā otriem. Dialogu kā metodi minēja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, kurš teica: «Valodas jautājums ir vienādi jūtīgs kā latviešiem, tā krieviem, tāpēc ir jāveicina miers.» SC pašvaldību deputātu konferencē, kurā daļa runātāju uzstājās krieviski, par šīs valodas statusu nebija plašu diskusiju un nešķita, ka tas nodarbinātu vietējos deputātus, kuriem vairāk rūpēja ar pašvaldību dzīvi saistīti jautājumi.