Es biju klāt brīdī, kad tika prezentēta Live Rīga kampaņas ideja. Atbalstu ideju kā tādu, taču svarīgāk būtu redzēt, kā šī kampaņa tiks attīstīta tālāk. Simpātiski šķiet tas, ka kampaņas devīze ir īsa un vienkārša. Tas būtu jāatceras, jo potenciālajiem tūristiem, kurus Latvija vēlas uzrunāt, angļu valoda visbiežāk tomēr nav dzimtā valoda. Kas attiecas uz kampaņas vizuālo tēlu - dīvaino sirdi, kas visur lēkā, - man tā šķiet dīvaina. Būtu jāpēta, vai un kā potenciālie tūristi uz šādu vizuālo tēlu reaģē un to saprot.
Man īsti nav skaidrs, kādēļ tika nolemts reklamēt Rīgu kā Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu. Savulaik arī Latvijas institūtā uzskatījām, ka šim stāstam ir potenciāls, taču, ja igauņi apgalvo, ka Tallinā pirmā Ziemassvētku eglīte bijusi astoņdesmit gadu ātrāk nekā Rīgā, no šī stāsta bija jāatsakās. Ir bezjēdzīgi rīkot sacensības par to, kura ir īstā Ziemassvētku eglītes dzimšanas vieta. Turklāt Tallinu respektabli ārvalstu mediji minēja kā labāko Ziemassvētku tirdziņu mājas vietu, un tā ir lieliska reklāma, kuru nevar nopirkt par naudu.
Tomēr no vienas kampaņas secinājumus izdarīt ir ļoti riskanti. Svarīgāk ir tas, kas notiks tālāk, - kā šo kampaņu plānots attīstīt pavasarī, vasarā.
Ideāli būtu, ja Rīgas un Latvijas popularizēšanas kampaņas būtu saskaņotas un savstarpēji koordinētas. Pašlaik Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvajā padomē tiek diskutēts par to, kāda būs Latvijas kā galamērķa popularizēšanas stratēģija. Tik mazā valstī kā Latvija būtu nepareizi, ja reģioni konkurētu savā starpā par ārvalstu tūristiem. Daudz svarīgāk ir izveidot stratēģiju, kas ļautu panākt, ka atbraukušie tūristi nesēž trīs dienas Rīgā, bet dodas arī uz, piemēram, Liepāju. Valstiskā līmenī būtu jādomā arī par to, lai ceļā starp Rīgu un Liepāju būtu kur pārnakšņot, ko apskatīt, kur paēst.
Turklāt jāsaprot, ka mūsdienās tūristi savu galamērķi neizvēlas pēc reklāmas saukļiem. Izvēli nosaka tas, kāda informācija par valsti, pieejamo servisu un tūrisma objektiem atrodama internetā.