Pietrūkst izpratnes
«Ir jārēķinās, ka sabiedrība noveco. Lai gan no 70 apzinātajiem uzņēmumiem 80% norādījuši, ka viņiem ir pensijas vai pirmspensijas vecuma darbinieku, uzņēmumiem Latvijā kopumā trūkst izpratnes par ieguvumiem, ko sniedz gados vecāki cilvēki,» secina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Avena. Institūts izglīto Latvijas uzņēmumus par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Lielākā no aktivitātēm, ko tas īsteno sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Darba devēju konfederāciju, ir ilgtspējas indekss - novērtējuma instruments, ar kura palīdzību uzņēmumam ļauj labāk izprast savu veikumu darba vides jautājumos. «Vērtējam, cik efektīvi uzņēmumi vada riskus un procesus. Eiropas paaudžu solidaritātes un aktīvas novecošanas gada kontekstā īpaša uzmanība pievērsta arī tam, kāda vecuma cilvēki strādā uzņēmumos,» skaidro D. Avena.
Senioru Diena aptaujāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kāda ir sastrādāšanās specifika ar vecāko paaudzi.
Lai gatavi dalīties
«Bieži vien nozares prasmes mācību iestādēs nevar apgūt, tādēļ svarīgi veidot paaudžu sadarbību un vidi, kurā vecākie darbinieki jūtas droši, ir gatavi dalīties pieredzē,» stāsta Latvijas balzama (LB) Personāla un administratīvā departamenta direktore Signe Bīdermane. Sena LB tradīcija ir īpašas sociālās programmas senioriem un pensionētiem darbiniekiem. Uzņēmumā no 602 (šī gada augustā) darbiniekiem 57 gadu vecumā un vecāki ir 100 jeb 19% no strādājošiem, pensijas vecumā - 37 jeb 6%. Lielākā daļa senioru ir vadošos amatos. «Mūsdienās jaunie nav gatavi gaidīt, lai pakāptos amatos, bet šiem ļaudīm ir milzīga pieredze. Ar dažādu sociālo programmu un personāla attīstības iespēju nodrošināšanu veicinām tendenci, ka darbinieki uzņēmumā strādā ilgstoši. Tas nodrošina zināšanu saglabāšanos un apmācībā ieguldīto investīciju atmaksāšanos,» S. Bīdermane stāsta un uzsver, ka spējuši būtiski samazināt darbinieku mainību. Viņa atzīst - vecākās paaudzes iesaistīšana palīdzējusi nodrošināt uzņēmuma darbību periodā, kad akūti trūcis darbinieku.
Nodarbina arī invalīdus
Uzņēmēji ir piesardzīgi attiecībā arī pret invalīdiem, uzskatot, ka viņi biežāk slimos un štatu samazināšanas gadījumā būs problemātiski atbrīvot viņus no darba. Taču, sadarbojoties ar invalīdu biedrību Apeirons, Latvijas Neredzīgo biedrību un Valsts nodarbinātības aģentūru, Rimi nodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Pašlaik tie ir 97 cilvēki jeb 2% strādājošo: pārdevēji kasieri, pavāri, maiznieki, konditori, uzskaitveži. Nākotnē uzņēmums plāno daļu darba vietu veikalu kasēs piemērot strādāšanai ratiņkrēslos. No 4800 Rimi darbiniekiem, kas strādā veikalos, uzņēmuma centrālajā birojā, aptuveni vienādā skaitā ir visu paaudžu darbinieki. Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi, bet vecākais nosvinējis jau 85 gadu jubileju!
Natālija Vilkāja (73) Rimi veikalā Vienības gatvē strādājot jau 11 gadu. Kolēģi viņu raksturo kā ļoti atbildīgu darbinieku, kuram varbūt nav tādu apgriezienu kā jaunajiem, toties mazāk steigā un straujumā pieļautu neprecizitāšu, kuras nāktos pārstrādāt. «Esmu apmierināta ar darbu. Ar jaunajiem sastrādāties nav grūti,» saka Natālija. «Esmu tāds cilvēks, ka nevaru nosēdēt mājās. Te nomainījies daudz darbinieku, bet es kā esmu uz vietas, tā esmu.»
Štampu ar cipariem nav
«Mums vajadzīgi fiziski spēcīgi cilvēki, bet neuzliekam štampu, sak, 50-60 gadu vecumā cilvēks to nespēs,» apsardzes sfērā nepieciešamās prasības raksturo drošības kompānijas Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis. Viņaprāt, sabiedrība nepamatoti dala cilvēkus veco un jauno kategorijās: «Nekad neesam skatījušies uz gadiem, jo uz biznesu raugāmies pragmatiski. Katram amatam vajadzīga noteikta kvalifikācija, atkarībā no tās arī pieņemam darbā.» Viena lieta gan esot zināšanas, bet otra - profesionālā bagāža. A. Bundulis atzīst - ja aiziet prom darbinieks ar lielu pieredzi, daļu viņa zināšanu iespējams pārņemt, taču būtībā tas esot zaudējums kompānijai. «Tomēr viss atkarīgs no konkrētā cilvēka.»
Grifs AG no 50 gadiem un vecāki ir 12% strādājošo, sākot no uzrauga, beidzot ar objektu vadītājiem. Vecākie ir astoņi darbinieki no 60 līdz 70 gadiem. «Brīžiem jaunie nespēj izturēt to, ko iztur vecākie kolēģi,» novērojis A. Bundulis.
Svarīgi pamatot
Citi saka: investēšana pirmspensijas vecuma cilvēkos esot naudas šķērdēšana... Nav tiesa. Ieguvēji esot tie uzņēmumi, kuri piedāvā iespējas attīstīties arī senioram. «Svarīgi taču, kā zināšanas, prasmes nodot tiem, kuri nāks vietā,» saka S. Bīdermane. Mītam, ka seniori neprot strādāt ar datorprogrammām, gan neesot pamata. Seniori tiek vērtēti kā stabilāki un lojālāki darbinieki, taču arīdzan pragmatiskāk noskaņoti, konservatīvāki.
Liela problēma gan esot plaisa starp darbiniekiem un vadību, padotie par maz tiekot informēti, izglītoti, norāda D. Avena. «Ja paskaidro, pārliecina, kāpēc nepieciešams mācīties, neesmu sastapis nevienu, kurš atteiktos,» novērojis A. Bundulis. Šis esot jautājums par uzņēmuma atvērtību visa vecuma cilvēkiem, personāla atlases politiku un vadības komunikācijas manierēm.