Daudzās mājās tiek glabāta pirmā ābece. Tā - ar gaili uz vāka. Bet skolotāja un kolekcionāra Jura Cibuļa mājā Latgalē ir vairāk nekā 8600 ābeču eksemplāru no 217 zemēm 1060 valodās. Ābeces nestāv plauktos un uz tām nekrājas putekļi, tās ceļo pa izstādēm visā pasaulē. Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā skatāmo ābeču kolekcijas izstādi Sākums, kas aplūkojama līdz 11. novembrim, J. Cibuļs saka: «Tas ir tikai neliels ieskats kolekcijā.» Viņš ir ļoti gandarīts, ka šajā elektronikas un virtuālajā laikā ir sperts liels solis pretim grāmatu pasaulei - beidzot ir sava nacionālā bibliotēka. «Ēka pati var patikt vai nepatikt, bet galvenais jau ir saturs. Un tāpēc jau zīmīgs ir arī ābeču izstādes nosaukums - Sākums.»
Savas kolekcijas sākuma gadu J. Cibuļs gan vairs tā precīzi nevar nosaukt, bet tas bijis studiju gados, kad reiz rokās nonāca žurnāls Zvaigzne ar rakstu par kādu dīvaini no Polijas, kurš krājis ābeces. «Man tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, ka jāatmet viss, ko krāju iepriekš - pastmarkas, skaņuplates, putnu ligzdas - un jāpāriet uz vienu objektu. Un tās varētu būt ābeces! Es pēc diploma un aicinājuma esmu skolotājs, un mana galvenā interese ir valodas. Bet ābeces ir skolas un valodas simbioze!» Tā visas savas iepriekš krātās kolekcijas J. Cibuļs sāka iemainīt pret ābecēm. Kolekcijas koncepcija ar gadiem mainījās. Ja sākumā bija domāts - vienā valodā viena ābece, vēlāk, jo vairāk interesējies, jo vairāk arī uzzinājis, un tad jau veidojās vēsturiskais koncepts. Pēcāk J. Cibuļs atklājis, ka savas ābeces ir arī neredzīgajiem, nedzirdīgajiem, pieaugušajiem, atsevišķi zēniem un meitenēm, reliģiskajām konfesijām utt. Lai dalītos ar uzzināto, J. Cibuļs sācis arī rakstīt - publicējis ap 500 rakstu, veicis ap 90 tulkojumu, izveidojis pasaules ābeču kolekcijas katalogu internetā.
«Ābece visuzskatāmāk atklāj valodu un tautas prātu, tautas dzīvē būtiskāko. Patiesībā, krājot ābeces, es krāju valodas, jo neviens precīzi nezina, cik valodu pasaulē pastāv. Labas ābeces veidošanā visā civilizētajā pasaulē ievēro līdzīgus principus: ābecē jāatklāj bērniem tuvā un saprotamā pasaule - tie ir dzīvnieki, augi, priekšmeti, ko viņi redz savā apkārtnē. Jo vairāk ābecē zīmējumu, jo tā interesantāka. Ābecē kā ūdens pilienā atspoguļojas gan laikmeta prasības, gan tautas kultūras līmenis,» stāsta J. Cibuļs.
Kolekcija visu laiku aug. J. Cibuļam ir kartotēka par visām pasaules zemēm un tautām, pēc kuras tiek meklētas arī ābeces. «Nekā man nav no Polinēzijas salu tautu ābecēm. Tā kā lielākajā daļā pasaules ābeci nemaz nedrīkst pārdot, esmu rakstījis uz izglītības ministrijām un lūdzis kādu eksemplāru. Laikam jāmeklē kāds pirmklasnieks un jāsarunā, ka tad, kad viņam ābeci vairs nevajadzēs, lai izdomā, pret ko to varētu iemainīt ar mani,» saka J. Cibuļs.