Katra no valstīm izvēlējusies atšķirīgu NAP veidošanas shēmu, kopsaucējs ir viens - saprast, kā sadalīt Eiropas Savienības (ES) naudu, lai spētu Eiropas Komisijai (EK) pierādīt, ka nepieciešamais finansējums ir gana būtisks. Jāatgādina, ka Kohēzijas politikas aploksnes samazinājums draud ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm, tāpēc tieši prātīga ES finansējuma sadale ir būtiski svarīga visu triju valstu ekonomikas attīstībai un ir nepieciešams EK pierādīt, ka vajadzīgs tiešām viss naudas apjoms, nevis samazinājums, kas varētu tikt piemērots jauno EK formulu un 2,5% no IKP griestu dēļ. Tomēr arī kaimiņi kāpj uz tā paša grābekļa - pārlieku lieli akcenti tiekot likti uz ES naudas apguvi, aizmirstot par pasākumiem, kas būtu jāveic efektīvāk valsts izaugsmei, saka PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš septembra sākumā tikās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem.
Viena no būtiskākajām atšķirībām NAP izstrādes stratēģijā - ne igauņi, ne lietuvieši nav rīkojuši tik plašas sabiedriskās apspriešanas, bijis tikai mēnesis, kura laikā iedzīvotāji interneta tiešsaistes formā varējuši iesniegt priekšlikumus.
Latvijas NAP sastāv no vadmotīva «ekonomikas izrāviens» un trim prioritātēm: tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja, izaugsmi atbalstošas teritorijas, kas paredz divpadsmit rīcības virzienus, turpretim kaimiņi izvēlējušies citu ceļu. Igauņi izvēlējušies vienpadsmit rīcības virzienus, kas lielā mērā sakrīt ar EK piedāvājumu par vienpadsmit tematiskajām nozarēm, taču tajā pašā laikā nav ņēmuši vērā, ka viens no EK nosacījumiem bijis, lai rīcības virzieni būtu maksimāli koncentrēti - parādās gan rīcības virziens Dzīve Igaunijā ir droša, gan Igaunijas iedzīvotāji ir veselīgi un dzīvo ilgi.
Vēl ziemeļu kaimiņi uzsvaru likuši uz zinošu un starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku, tīru vidi, augstas kvalitātes un visiem pieejamu izglītību, efektīvām pārvietošanās iespējām, balansu starp ekonomikas attīstību pilsētās un reģionos, iedzīvotāju skaita konsekventu pieaugumu, ilgtspējīgu kultūru un uz pilsoņiem orientētu un efektīvu sabiedrības pārvaldi. Igauņi savu NAP veidojuši, balstoties uz stratēģiju Eiropa 2020, valsts stratēģiju Ilgtspējīga Igaunija 21, kā arī tas tiek saskaņots ar citiem stratēģiskiem dokumentiem.
Lietuvieši izvēlējušies piecas vertikālās un divas horizontālās prioritātes, īpašu uzsvaru liekot uz publiskās pārvaldes lietām. Lietuvas NAP ir salāgots ar valsts attīstības plānu Lietuva 2030, kā arī stratēģiju Eiropa 2020.