Tehniski izdošanas procedūra parasti neaizņem ilgu laiku un nav sarežģīta, portālam Diena.lv norādīja Prokuratūras pārstāve Una Rēķe. Vispirms Tieslietu ministrija nosūta informāciju par valdības lēmumu, un tad otras valsts pārstāvji «lido viņam pakaļ». Konkrētajā gadījumā gan neko precīzāk kā to, ka izdošana notiks «tuvākajā laikā», Prokuratūrā neatklāj.
Arī Latvijas un ASV līgumā, kas pieejams publiski, par izdošanas procedūru minēts vienīgi tik daudz, ka abu valstu iestādes «vienojas par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu».
«Lēmums par Čalovska izdošanu ir tiesisks, nevis politisks jautājums,» uzsvēra premjerministrs Valdis Dombrovskis. Premjers norādīja, ka valdība, pieņemot lēmumu, balstījās uz Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas pieņemtajiem lēmumiem. V. Dombrovskis arī atgādināja, ka Satversmes tiesa ir noraidījusi Čalovska prasību atzīt nolīgumu starp ASV un Latviju par pilsoņu izdošanu tiesāšanai kā Satversmei neatbilstošu. Valdības vadītājs skaidroja, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam starp Latviju un ASV Ministru kabinets var atteikt izdošanu šādos gadījumos: ja izdošana apdraud valsts suverenitāti, ja izdošana ir politiski vai militāri motivēta, ja tās pamatā ir reliģiska, seksuāla vai cita diskriminācija. Tā kā Čalovska gadījumā nepiepildās neviens no šiem nosacījumiem, valdībai nebija pamata atteikt ASV izdot Čalovski.
V. Dombrovskis arī uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir vērsusies pie kompetentajām iestādēm ASV ar lūgumu ļaut D. Čalovskim izciest sodu Latvijā. «Ir saņemta atbilde, ka tiks darīts viss iespējamais, lai to nodrošinātu, taču tiesu vara ir neatkarīga, tāpēc izpildvarai nav iespējams pieprasīt nekādas simtprocentīgas garantijas.»
Šis nav tas lēmums, kādu es būtu gribējis redzēt,» portālam Diena.lv atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), piebilstot, ka savas emocijas saistībā ar pieņemto lēmumu paturēšot pie sevis. E. Rinkēvičs norādīja - lai gan visi Reformu partijas ministri balsoja pret izdošanu, partija tomēr neuzstās uz lēmuma skatīšanu koalīcijas padomes sēdē. «Neredzu iemeslu šo lēmumu vilkt garumā. Ja to vēlreiz skatīs koalīcijas padomē, tas novilcinās laiku, taču pēc būtības neko nemainīs.»
E. Rinkēvičs skaidroja, ka balsojis pret Čalovska izdošanu vispirms jau tāpēc, ka, viņaprāt, ASV tiesu sistēmā paredzētais sods par šādu noziegumu ir nesamērīgs. Latvijā par šādiem noziegumiem piemēro mazākus sodus. «Tieši soda nesamērīgums ir būtisks iemesls, kādēļ Reformu partija iebilst pret Čalovska izdošanu.» E. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka, viņaprāt, šā potenciālā nozieguma izmeklēšanai bija jānotiek Latvijā. «Ir arī izskanējušas runas, ka Latvijai nav kapacitātes šādu noziegumu izmeklēšanā. Tad tas ir pavisam bēdīgi,» norādīja ārlietu ministrs.
Viņš arī atzina, ka valdības pieņemtais lēmums ir nopietns precedents, no kura radīšanas bija jāizvairās. Tajā pašā laikā E. Rinkēvičs pauda, ka šāda veida noziegumus viņš nekādā gadījumā neuzskata par sīkiem. «Tie ir ļoti bīstami, un, ja mani pataisa par svēto hakeru aizstāvi politiskajā Olimpā, tad lai tas paliek uz šo cilvēku sirdsapziņas.»
Denisa Čalovska advokāts Lauris Liepa portālam Diena.lv pauda sarūgtinājumu par šādu valdības lēmumu. «Žēl, ka valdība šādu lēmumu pieņēma, neuzklausot trīs Čalovska advokātus, kuri lemšanas brīdī atradās aiz durvīm bez iespējas paust aizstāvības viedokli. Šāds lēmums - izdot Latvijas pilsoni tiesāšanai citā valstī bez rūpīgas analīzes - rada zināmas bažas.» L. Liepa arī atzina, ka Latvijas pusei bija visas iespējas pašai izmeklēt šo potenciālo noziegumu, diemžēl tās netika izmantotas.
D. Čalovska advokāti ir nolēmuši vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai lūgtu apturēt pieņemtā lēmuma izpildi. Tiesai lēmums jāpieņem 24 stundu laikā.