Drīz melnos džinsos un gaiši pelēkā džemperī ģērbtais A.Avgustinovičs ir apcietināts. No viņa rokām ar marles tamponiem noņem paraugus, kas vēlāk apliecinās, ka uz muitnieka plaukstām ir tā pati ķīmiskā viela, ar ko apstrādāta kukuļa nauda. A.Avgustinoviča apvidus automašīnā izmeklētāji atrod arī iezīmētos 3000 dolārus. Lielas naudas summas - 26 000 dolāru un 4220 eiro - policisti kratīšanas laikā atklāj arī skapī dzīvoklī. Rezonanse notikušajam ir milzīga. Gan toreiz, gan arī joprojām A.Avgustinovičs ir augstākā muitas amatpersona, kas apsūdzēta kukuļošanā. Pēc viņa aizturēšanas VID muitā veica būtiskas rotācijas, mainot gadiem dažādos amatos «iesēdējušās» amatpersonas.
Patlaban, četrus gadus vēlāk, jāsecina, ka šī lieta ir izgāzusies. Apelācijas instances tiesas A.Avgustinoviču kukuļņemšanā attaisnoja. Administratīvā tiesa lēma, ka muitnieks no darba atbrīvots nelikumīgi, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam (VID) viņu jāatjauno amatā. Bet Rīgas apgabaltiesa šogad jūlijā kukuļošanas lietas radītās ciešanas muitniekam novērtēja ar 30 000 latiem, ko ar valsts budžeta starpniecību samaksās Latvijas iedzīvotāji.
Pēdējos gados aizvien vairāk bijušās un esošās valsts amatpersonas pieprasa kompensēt valsts iestāžu nodarītās morālās ciešanas saistībā ar nepamatotu apsūdzību, kas saistīta ar amata pienākumu pildīšanu. Patlaban ar valsti tiesājas vismaz sešas amatpersonas, kas savas ciešanas novērtējušas no dažiem simtiem tūkstošu līdz pat miljonam latu.
Analizējot A.Avgustinoviča lietu, Diena secināja, ka pie šāda iznākuma vainojami vairāki iemesli: joprojām dzīvā padomju laiku sodu prakse, neprofesionāls tiesību sargājošo iestāžu darbs un tiesu prakse, izvērtējot pierādījumus.
Sistemātiski ņēma kukuļus?
A.Avgustinoviča kukuļošanas lietas materiāli, ar kuriem iepazinās Diena, Latgales apgabaltiesas arhīvā Rēzeknē vēl nav paspējuši pārklāties ar putekļiem. Pēdējās instances tiesas spriedums stājās spēkā tikai pērnā gada rudenī, un tas muitnieku attaisnoja pilnībā.
Latgales prokuratūra A.Avgustinoviču apsūdzēja divās kukuļošanas epizodēs. Abās atslēgas figūra bija cits, zemāka ranga muitas darbinieks Artūrs K., kura pakļautībā atradās darbinieki, kas fiziski pārbaudīja kravas. No lietas materiāliem noprotams, ka Artūrs K. sadarbojās ar vietējo drošības policiju, kas arī organizēja kukuļa nodošanas operācijas.
Artūrs K. liecināja, ka jau 2003.gada septembrī A.Avgustinovičs viņam paskaidrojis, ka jāpilda rīkojumi, kas attieksies uz kontrabandas ievešanu un izvešanu Latvijā. Pretējā gadījumā A.Avgustinovičs «atbrīvosies» no Artūra K. No vairākām liecinieka Artūra K. aprakstītajām kukuļošanas epizodēm prokuratūra par pierādāmām uzskatīja divas.
Pirmā notika 2004.gada decembra vakarā, kad Rēzeknē pie lielveikala Artūrs K. nodeva A.Avgustinovičam 700 latu kā daļu no saņemtā kukuļa. Naudu A.Avgustinovičs pieprasījis kā maksu «par caurejošu dzelzceļa kravu neaiztikšanu».
Otra kukuļošanas epizode, pēc apsūdzības domām, notika divus mēnešus vēlāk, 2005.gada 2.februārī. Tajā pašā vietā pie universālveikala Artūrs K. operatīvā eksperimenta laikā nodeva A.Avgustinovičam 3000 dolāru. Nauda it kā bija daļa no firmas Janus pārstāvja dotā kukuļa par to, lai netiktu kontrolēta šīs firmas kravas automašīna ar tekstilizstrādājumiem.
Abas kukuļošanas epizodes sarunas Artūrs K. ierakstīja, pēdējo, kā noprotams, arī filmēja drošības policija.
Izskatot visus pierādījumus, Latgales apgabaltiesa 2005.gada rudenī A.Avgustinoviču atzina par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda trīs gadus ilgu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju.
Trīs gadus vēlāk Augstākā tiesa (AT) viņu pilnībā attaisnoja.
Kādēļ attaisnoja?
Galvenais iemesls - AT uzskatīja, ka trūkst tiešu pierādījumu un Latgales tiesas notiesājošais spriedums «ir vērtējams kā pieņēmums». A.Avgustinovičs jau kopš aizturēšanas brīža savu vainu noliedza. AT uzskatīja, ka muitniekam ir loģiskas atbildes uz strīdīgiem jautājumiem. Turklāt kriminālprocess nosaka, ka visas šaubas, ko nevar pierādīt, jātulko par labu apsūdzētajam. Tā arī notika.
Pirmajā epizodē, kurā A.Avgustinoviču apsūdzēja par 700 latu ņemšanu, Artūrs K. sarunu ierakstīja diktofonā. Ieraksta kvalitāte ir slikta, jo saruna notiek mašīnā pie skaļas mūzikas, taču tajā dzirdama frāze - «septiņi sotaki». AT savā spriedumā norāda, ka saruna ir vispārīga rakstura un «skaitļa - septiņi sotaki - nosaukšana nekādā veidā neliecina, ka runa ir par naudas līdzekļiem un to nelikumīgu pieņemšanu».
Pats A.Avgustinovičs tiesā liecināja, ka septiņi sotaki esot disks ar fotogrāfijām. Viņš arī noliedza, ka jelkad no Artūra K. būtu ņēmis 700 latu. Par labu A.Avgustinovičam tiesa arī interpretēja faktu, ka šī nauda divus mēnešus vēlāk, veicot kratīšanu pie muitnieka, netika atrasta. Noprotams, ka arī tā bija ķīmiski iezīmēta.
A.Avgustinovičs arī spēja izskaidrot, kā otrajā kukuļošanas epizodē uz viņa rokām atradās ķīmijas pēdas, ar ko bija iezīmēti 3000 dolāru. Viņš liecināja, ka Artūrs K. viņam iedevis 1000 dolāru un palūdzis aizvest to viņa brālēnam, kurš cietis avārijā. Vēlāk izrādījies, ka Artūrs K. viņam iedevis 3000 dolāru, bet «par tādas summas esamību viņš [Avgustinovičs] neesot zinājis».
Kā liecina lietas materiāli, izmeklēšanas gaitā muitnieks gan putrojas izskaidrojumos, no kurienes viņam mājās bija tik daudz skaidras naudas - 26 000 dolāru. Sākotnēji viņš liecināja, ka tā esot dēla nauda, kurš pārdevis veco mašīnu un gribējis pirkt jaunu. CSDD dati rādīja, ka uz viņa studējošā dēla vārda bija reģistrēta Jeep Cherokee, kas iepriekš piederēja tēvam. Interesanti, ka 2000.gadā A.Avgustinovičam šo mašīnu pārrakstīja plašākai sabiedrībai nezināms uzņēmējs Pjotrs Peceņuks, kuru patlaban Latgalē tiesā par spirta kontrabandu.
Vēlāk A.Avgustinovičs liecības mainīja un teica, ka nauda iegūta no BMW automašīnas pārdošanas, uz ko prokuratūra norādīja, ka tas nav iespējams, jo aizturēšanas brīdī mašīna vēl piederēja muitnieka ģimenei.
Prokurore neprofesionāla
AT savā spriedumā norāda uz vēl kādu būtisku trūkumu - lietā nav pierādīts, ko tieši A.Avgustinovičs darījis kukuļdevēja interesēs. Nav pierādījumu, ka kādas kravas būtu pārvestas robežai nelikumīgi, par ko, piemēram, muitniekam būtu bijis jāmaksā 3000 latu lielais kukulis. Noskaidrojās, ka firma Janus, kas it kā deva šo naudu, nenodarbojas ar tekstilpreču eksportu, bet persona, kas it kā šīs firmas vārdā deva naudu, tur oficiāli nemaz nestrādā.
Latgales tiesas apgabala prokurore Ingrīda Maļkova uzskatīja, ka šādas detaļas noskaidrot nav nepieciešams, jo lieta ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem kopumā. Apsūdzībā viņa balstījās arī uz sarunu ierakstiem.
Piemēram, dienu pirms pirmās kukuļošanas epizodes A.Avgustinovičs saka Arturam K.: «Viss jau iepriekš konceptuāli sarunāts un saskaņots. Informāciju par to zina tikai pāris cilvēki. Es tev saku kā man dod: saka tas ir no tā, tātad es saku, šitais ir tam. Ja par ko šaubies, pazvani, pajautā, ne kaut kā, bet prasi par krāsu, zilām debesīm. Vai saprati?»
AT Senāts uzskatīja, ka ar šādiem argumentiem nepietiek, un lietā pieņēma blakus lēmumu. Tajā norādīja uz prokurores «neprofesionalitāti un likuma prasību neievērošanu», izvirzot tik «nekonkrētu apsūdzību». I.Maļkova prokuratūrā vairs nestrādā, jo ir devusies pensijā.
Iespējams, šādu lietas iznākumu ietekmēja arī fakts, ka tiesu praksē pirms tam nebija tik daudz korupcijas lietu. Ap 2005.gadu presē aizvien vairāk izskanēja informācija par aizturētām amatpersonām saistībā ar kukuļošanu, jo tajā laikā aktīvi darbu sāka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Par ciešanām pusmiljonu
Pēc uzvaras kukuļošanas lietā A.Avgustinovičs uzskatīja, ka četrus gadus ilgušais tiesas process viņam «sagādājis smagas morālas ciešanas», tādēļ no valsts pieprasīja 500 000 latu lielu kompensāciju. Šajā summā viņš iekļāva četros mēnešos pirmstiesas apcietinājumā «iedragāto» fizisko un garīgo veselību, liegumu nodarboties ar medībām, jo bija atņemti ieroči, un sagrauto reputāciju. Prasības pieteikumā teikts, ka viņš kopš 1990.gada priekšzīmīgi strādājis muitā un saņēmis piecus apbalvojumus par labu darbu.
Prasības pieteikumā gan neparādās fakts, ka pret viņu 2004.gadā VID sāka disciplinārlietu par nolaidīgu pienākumu pildīšanu, jo pāri robežai bija pārvestas nepareizi noformētas lauksaimniecības preču kravas. Pēc mēneša lietu izbeidza, jo neguva pietiekamus pierādījumus par A.Avgustinoviča vainu notikušajā, liecina kukuļošanas lietas materiāli.
Lietā parādās vēl kāda saikne, kas neliecina par labu A.Avgustinoviča reputācijai. Krimināllietā ir Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes (ONAP) lūgums nosūtīt viņiem uz Rīgu dokumentu kopijas, kas pie A.Avgustinoviča izņemti kratīšanas laikā. ONAP izmeklētāja pauž, ka A.Avgustinovičs pie viņiem nopratināts 2001.gadā nogalinātā muitnieka Vjačeslava Liscova lietā «un ir pamats domāt, ka viņš [Avgustinovičs] saistīts ar kontrabandas preču ievešanu».
Rīgas apgabaltiesa šogad jūlijā A.Avgustinoviča prasību par morālo kompensāciju apmierināja daļēji, liekot valstij samaksāt 30 000 latu par sabojāto reputāciju. Tieslietu ministrija jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs.
Vēl nav skaidrs, vai A.Avgustinovičs atgriezīsies darbā VID. Šogad Administratīvā tiesa atzina par prettiesisku lēmumu, ar kuru VID viņu atbrīvoja no amata pēc aizturēšanas par kukuļņemšanu.
A.Avgustinovičs Dienai atzina, ka VID viņam piedāvājis muitas inspektora amatu ar piecas reizes mazāku atalgojumu nekā pirms atlaišanas. No šī amata viņš atteicies. Uz jautājumu, vai viņš gaida labāku piedāvājumu un ir gatavs atgriezties VID, muitnieks negribēja atbildēt. Darbu VID pametis arī liecinieks un kukuļošanas starpnieks Artūrs K.