Visuzskatāmāk šai jomā darbojas ASV prezidents Baraks Obama, aizvien stingrāk uzstādams uz BP atbildību, no kā ja arī ne gluži iegūs, tad katrā ziņā par privātajiem un biznesa zaudējumiem daudzmaz gandarīti tiks piekrastes uzņēmēji un savs politiski retoriskais labums atleks arī paša prezidenta administrācijai. Sākumā izvairīgo BP Obama nu jau piespiedis kompensācijām rezervēt 20 miljardus dolāru, un neviens pagaidām neņemas prognozēt, kādas summas figurēs tad, ja pret BP tiks izvirzītas kriminālapsūdzības, kas tik masīva ekoloģiskā nodarījuma gadījumā ir pilnīgi iespējams. Tomēr par lielāko Meksikas līča doto iespēju uzskatāma noplūdes dēļ sagādātā platforma Obamam prioritāro atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes lobēšanai, kas pēc divdomīgā Kopenhāgenas foruma pērnā gada nogalē bija kļuvis pagrūti.
Pagaidām apturētā urbšana naftas un gāzes atradņu vietās Meksikas līcī un citviet ASV piekrastē, kā arī stingrākie ieguves noteikumi, kas tiek izstrādāti un ieviesti, tuvākajā laikā neizbēgami radīs naftas cenas vilni, kas savā virsotnē uznesīs Krievijas bonzas, un šis brīdis varētu būt mūsu astrumu kaimiņam liktenīgs. Ka ir pēdējais laiks kratīties vaļā no «fosilās naudas» atkarības un investēt, cik tik var, augstajās tehnoloģijās un izglītībā, ir skaidrs arī pašā Krievijā. Paredzams, ka šajās dienās notiekošajā Pēterburgas 14. starptautiskajā ekonomikas forumā prezidents Dmitrijs Medvedevs centīsies aizskart tieši šo stīgu. Foruma moto ir «Esam mainījušies». Vai tiešām tā, drīz varēsim spriest pēc starptautisko investoru reakcijas.