Viena no problēmām, kas mūsu valstī nereti traucē jēgpilnu ieceru īstenošanai, svarīgu projektu realizācijai un var pat radīt nopietnus riskus, ir ideālistiska paļaušanās, ka gan jau kaut kā viss izdosies. Attieksme, kas izsakāma ar frāzi «gan jau kaut kā», bieži robežojas ar paviršību un loģikas neapgrūtinātu vieglprātību. Te nav runa par vēlmi taupīt naudu vai laiku, lai gan arī visu iespējamo resursu taupīšana Latvijā mēdz pārsniegt veselā saprāta robežas, bet gan - tālredzības un rūpības trūkumu.
Nesen Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka Rīgas cirka ēku ekspluatēt nedrīkstētu, jo tā nav droša. Savukārt Rīgas cirka pārstāve aģentūrai LETA norādīja, ka tā cirka ēkas daļa, kurā atrodas skatītāji, esot droša. Šiem pretrunīgajiem paziņojumiem sekoja P. Druķa kolēģa Raimonda Peļņas apgalvojums, ka «slēdzienā par Rīgas cirka ēkas stāvokli ēkas īpašniekiem darīts zināms, ka ēku nedrīkstētu izmantot» (LETA, 6.07.).
Distancējoties no Rīgas cirka drošības izvērtējuma un pieņemot, ka pretrunīgie izteikumi attiecas uz ēku X, par kuru atbildīgās amatpersonas paziņojušas, ka to izmantot nedrīkstētu, precedents šķiet šokējošs. Pagājis samērā neilgs laiks kopš Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja vairāk nekā pussimts cilvēku. Saistībā ar šo traģēdiju daudz tika runāts par nelaimes priekšvēstnešiem, kas netika ņemti vērā. Vai tiešām ar Zolitūdes traģēdiju ir par maz, lai jebkādus brīdinājumus par ēkas X iespējamo nedrošumu uztvertu nopietni un darītu visu iespējamo, lai draudus novērstu?
Jāpiebilst - to, ka nekustamo īpašumu nozarē joprojām valda attieksme «gan jau kaut kā», Dienai pauda arī Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane, kura uzsvēra, ka šādu attieksmi uztur pasūtītāji, nevis arhitekti un būvnieki. Turklāt pasūtītāju vidū ir ne vien privātpersonas un uzņēmumi, bet arī valsts institūcijas un pašvaldības, kam vajadzētu būt atbildīgas rīcības paraugiem sabiedrībai.
Protams, attieksme «gan jau kaut kā» nav raksturīga tikai ēku uzturēšanā un būvniecībā. Iespējams, šī pati attieksme par farsu padarījusi vērienīgus dažādu nozaru projektus, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri veidot interneta vietni skolas.lv. Šis projekts sākās ar labu ideju, bet piedzīvoja neveiksmīgu realizāciju un nonācis līdz kriminālprocesa sākšanai. «Gan jau kaut kā» attieksmes izpausmes var atrast arī transporta jomā - jau gadiem neizdodas iegādāties jaunus elektrovilcienus. Beidzot gan jāsaņemas un viss jāizdara rūpīgi, jo, kā Dienai uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Mēs nevaram atļauties vēl vienu neveiksmīgu konkursu.» Nevar nepieminēt, ka «gan jau kaut kā» attieksmi bieži pārmet medijiem un reizēm - pamatoti. Gadās, ka medijos strādājošie aiziet pa vieglāko ceļu, nepārbaudot un neprecizējot informāciju pirms tās publiskošanas, bet gadās, ka paviršība raksturīga informācijas sniedzējiem. Precedents, ka no divām ministrijām par vienu un to pašu situāciju tiek atsūtīti atšķirīgi dati, jau vērtējams kā hrestomātisks.