Tad jau tomēr skaidrs - slepenā gēnu informācija, kodēšana vai sauciet kā gribat, un tomēr... Kopš šīs vasaras esmu atklājusi sev jaunu līdzvērtīgu vietu Aumeisteros, ja gribat zināt. Tur nav nekā tāda - vienkāršs lauku ceļš, gar malu aug kvieši, rudzi, teju vītušās rudzupuķes, bet cik es tur labi jūtos. Eju un meklēju savu labības jumi. Nekad to neesmu atradusi, šo auglības simbolu, bet esmu neatlaidīga, jo meklēju jau padsmito gadu. Neko tik ilgi neesmu meklējusi, patiešām - nekad. Nevar jau saprast, kad daba būs vēlīga un liksies mierā, sak': «Še tev tavs jumis!» Un tā es tur brienu pa savu taku un redzu - vīri sacēluši siena zārdus. Kur vēl mūsdienās sastopams kaut kas tik aizvēsturisks, laikā, kad viss ir «trimmerējams», smalcināms un pārstrādājams; kad zāli satin plastmasas ruļļos un visi ērti guļ savos Dormeo matračos. Bet ne šovasar. Pamēģiniet, sarūpējiet bērniem īstu skautu un gaidu vakaru ar ugunskuru, desiņām un nakšņošanu zem klajas debess. Par guļvietu izvēlieties siena kaudzi. Nepieciešama būs izkapts un prasme sasliet zārdu. Tētiem, lai ir izaicinājums. Es neko neuzspiežu, vienkārši piedāvāju savu ideju par skaistu pilnbrieda vasaru visiem kopā, savu laimes bateriju.
Vēl tik kāds vēstījums tiem, kuri šodien tāpat kā es sakravājuši mugursomas, lai dotos uz Positivus. Neaizmirstiet telefonos ielādēt festivāla aplikāciju, jo tā jums būs vienkāršāk orientēties un bez lieka satraukuma atrast vietu, kur jūsu bērni jutīsies gandrīz kā mājās, - Caparol bērnu salu. Pārējiem novēlu skaistas brīvdienas un uz tikšanos augustā!