Kabulā sievietes bez parandžas var redzēt vairākās vietās. Valsts administrācijas ēkās, dažādos birojos, televīzijā, sieviešu lietu ministrijā un vēl tajā galvaspilsētas rajonā, kur dzīvo turīgi šīs valsts pilsoņi. Daudzas no šīm sievietēm ir cēlušās no pārtikušām aprindām un ieguvušas izglītību. Redzētais apstiprina vispārzināmo patiesību par zināmu sakarību starp normālu, pārtikušu dzīvi, izglītību un brīvību. Šīs lietas cilvēkam ļauj atbrīvoties no aizspriedumiem pret sevi un apkārtējiem. Tās padara savstarpējās attiecības tolerantākas, un ne tikai pašu afgāņu starpā vien. Iegūstot vairāk jaunas informācijas par pasauli, ko nodrošina varenā komunikāciju tehnoloģiju attīstība, afgānis reiz sāks skatīties uz svešiniekiem ar pavisam citām acīm. Tā pamatā būs jauns izglītības un informētības līmenis. Taču līdz tam vēl ejams tālu, un tas liek vispirms rūpēties par drošību, jo nāves draudi ir nopietns arguments un šķērslis ceļā uz indivīdu attīstību.
Nekas nestāv uz vietas, un šī iemesla dēļ pat Afganistāna ar tās sabiedrību, kuras prāvai daļai dzīve šķietami ir gandrīz tāda pati kā pirms dažiem gadsimtiem, mainās gluži tāpat. Pirms dažiem desmitiem gadu nebūtu iespējams iedomāties afgāņu sievieti piloti. Tagad tā ir realitāte, kaut arī skaitliski necila. Pirms pieciem gadiem afgāņu gaisa spēkos dienēja divas māsas helikoptera pilotes. Kā varēja noprast no sarunas ar vienu no viņām, šādu izvēli bija ļāvis īstenot tēvs - izglītots armijas virsnieks. Sievietes bija sevi piepildījušas, jo ar gandarījumu gāja uz savu darbu. Taču šādu gadījumu pagaidām nav daudz, drīzāk tie ir izņēmumi. Kādā dokumentālā filmā uzmanības centrā bija jauna afgāniete no Kabulas. Arī viņas sapnis bija lidošana, un sešpadsmit gadu vecā meitene ar sajūsmu pirmo reizi iekāpa nelielajā lidaparātā. Taču viņas mācības tā arī nesākās, jo tēvocis bija pateicis, ka pilota darbs neesot domāts sievietēm. Nav zināms, ko domāja tēvocis, taču, visticamāk, viņam nepatika doma par to, ka pilotes lido ar neaizklātu seju.
Jautājums par sieviešu izglītību, visticamāk, ir daudz nozīmīgāks, nekā varētu šķist. Iespējams, tas ir viens no ceļiem uz būtiskām izmaiņām tradicionālajā afgāņu sabiedrībā, ko šobrīd diezin vai iespējams skaidri prognozēt. Bez visas sabiedrības nodrošināšanas ar plašu izglītību neiztikt, un tas attiecas arī uz Afganistānu. Pat neraugoties uz tās dzīvesveidu un tradīcijām. Rietumvalstis, arī Latvija, ir darījušas daudz, lai civilizētā veidā ar afgāņiem runātu par dažādiem jautājumiem, arī sieviešu tiesībām. Tagad ir būtiski, lai pašu šīs valsts iedzīvotāju lielākā daļa to izprastu un kļūtu par kategoriskiem ienaidniekiem pret tumsonīgo kustību Taleban, kas sievietei paredzējusi gluži vai mājlopa vietu - bez izglītības pie pavarda.