Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Sievietes ar apgriezieniem

Četri vīrieši, viena sieviete - tāds ir tipiskais valdes sastāvs Latvijas lielākajos uzņēmumos. Par dzimumlīdztiesību to nosaukt ir grūti. Kaut gan sieviešu īpatsvars pēdējos gados uzņēmumu valdēs no 20% pieaudzis līdz 22%, izmaiņas būtībā ir niecīgas. Konsultāciju uzņēmums Safege Baltija nupat izpētījis 68 pašas lielākās Latvijas kompānijas.

Pētījums vēl nav publiskots, bet, kā Dienai norāda tā vadītāja Iveta Baltiņa, dzimumu nevienlīdzība ir īpaši izteikta tieši valdēs, pārējos uzņēmuma līmeņos pastāv dzimumu līdzsvars. «Mūsu pētījums apstiprina, ka atlases process valdēs ir ļoti necaurspīdīgs. Visbiežāk tās locekļus izvēlas īpašnieki, bet uzņēmuma darbiniekiem nav skaidrs atlases process,» stāsta I. Baltiņa. Viņa norāda uz ārvalstu uzņēmumu pieredzi, kas liecina, ka «sieviešu iesaistīšana valdēs dod pozitīvu efektu uz lēmumu pieņemšanu, kas saistīts ar darbinieku sociālo atbildīgumu uzņēmumā. Tam ir liela nozīme arī pozitīvas gaisotnes veidošanā.»

EK Latviju slavē

Dzimumu līdztiesība uzņēmumos ir arī Eiropas Komisijas (EK) dienas kārtības jautājums. EK izpētījusi, ka 60% no universitāšu absolventiem ir sievietes, tajā pašā laikā lielāko Eiropas uzņēmumu valdēs vidēji ir tikai 18,6% sieviešu.

Intensīvāku diskusiju par šo statistiku sākusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga. Viņa uzskata, ka dzimumu nevienlīdzības dēļ tiek zaudēts lielākas ekonomiskās izaugsmes potenciāls, jo augsti kvalificēto sieviešu talants tādā veidā tiek vienkārši izmests. Savukārt ar lielāku sieviešu pārstāvniecību visaugstākajos līmeņos tiktu panākts labāks gan organizatoriskais, gan finansiālais rezultāts.

EK līmenī Latvija ir gluži kā paraugs, jo aprīlī veiktajā pētījumā mēs ieņemam pirmo vietu. Tā rezultāti atšķiras no Safege Baltija secinājumiem. Tajā parādās, ka Latvijas lielo uzņēmumu valdēs mums ir 31,4% sieviešu, un šajā jomā aiz sevis esam atstājuši Franciju, Somiju un Zviedriju. Tajā pašā laikā I. Baltiņa norāda, ka EK pētījumā izmantota nedaudz citāda pieeja - analizēts krietni vairāk uzņēmumu, arī tādi, ko Safege Baltija atstāja aiz latiņas izmēru dēļ. Tomēr rezultātu atšķirība ļauj secināt, ka dzimumu līdztiesības jautājums palēnām izlīdzinās mazāko uzņēmumu kategorijā.

Jautājumam pievērsusies arī kompānija Ernst & Young Baltic. Arī tās veiktajā pētījumā noskaidrots, ka mūsu valstī ir viens no augstākajiem sieviešu īpatsvariem uzņēmumu valdēs. Šeit gan jāteic, ka daudzās valstīs ir ieviestas kvotas, lai rādītāju starp dzimumiem izlīdzinātu. Latvijai bez visas kvotu sistēmas ir izdevies apsteigt, piemēram, Nīderlandi. Tāpat mums ir būtiski labāki rādītāji par Lietuvu un Igauniju.

Joprojām stereotipi

Stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni, tā secinājis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) pēc šoruden veiktās iedzīvotāju aptaujas par dzimumu līdztiesību un tās dinamiku pēdējos 13 gados. Ievērojama daļa no 1000 aptaujātajiem joprojām uzskata, ka vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas darba tirgū nekā sievietei.

Aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Latvijas fakti, vairāk nekā 41% aptaujāto norādījis, ka vīrietim ir lielākas iespējas atrast darbu un strādāt labi atalgotā darbā. Problēma saistībā ar nevienlīdzīgo atalgojumu pieaug, to atzīst pat vīrieši. Tomēr tam rodami arī loģiski iemesli. Proti, sievietes vairāk baidās pazaudēt darbu, tāpēc nepieprasa lielāku atalgojumu. Tāpat viņas izvēlas mazāk atalgotas profesijas.

Sabiedrības integrācijas fonda Progress projekta vadītāja Līga Vecā Dienai norāda, ka biznesa vidē pārmaiņas notiek ātrāk nekā sabiedrības apziņā: «Vispirms tomēr tiek vērtēta profesionalitāte un cilvēka spējas, nevis viņa dzimums. To apliecina fakts, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas uzņēmumu pieder sievietēm, kā arī arvien biežāk uzņēmumu valdēs veiksmīgāk strādā jauktas komandas.» Tomēr ne viss ir spīdoši. «Kad ģimenei piedzimst bērns, vīrietim darba devējs pie izdevības piedāvā paaugstinājumu, uzskatot, ka viņam finansiāli jānodrošina vēl viens ģimenes loceklis. Sievietei ekvivalentā situācijā ne vien netiek piedāvāts paaugstinājums, bet darba devējs ar bažām skatās, vai viņa varēs veikt esošos darba pienākumus, jo uzskata, ka tagad viņa prioritāri rūpēsies par bērniem,» norāda L. Vecā.

Līdzīgās domās ir arī aptaujātie respondenti. Proti, sākot uzņēmējdarbību, abi dzimumi it kā ir līdzvērtīgās pozīcijās, tomēr brīdī, kad ģimenē ienāk bērns, viss mainās. Mazulis tiek uztverts kā šķērslis sievietes karjeras attīstībā. Teju 82% sieviešu izjutušas, ka bērns ir nozīmīgs kritērijs darbinieku atlasē, tāpat vairāk nekā 58% uzskata, ka bērns ir kā šķērslis paaugstinājumam amatā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?