Iestudējums Dailes teātra Mazajā zālē (šeit Kailie brieži īrē telpas) stāsta par sešiem Latvijas lauku bezdarbniekiem, kuri krīzē nolemj mest kaunu pie malas un pelnīt ar striptīzu (lomās Jānis Jarāns, Lauris Reiniks, Agris Daņiļevičs, Artūrs Krūzkops, Jānis Vimba). Nākamā izrāde - 27.maijā, biļetes pārdotas.
Režisors iepriekš Dienai stāstīja, ka iestudējums nav tikai par piecu vīru atkailināšanos. «Mēs gribam Latvijas sabiedrībai parādīt, ka cilvēks var atļauties jebko, ja vien patiešām vēlas,» viņš teica. Izrāde tiešām varēja kļūt ne vien par gaumīgas erotikas piesātinātu izklaides gabalu, bet arī par rīkstīti, kas aizvien pieaugošā bezdarba apstākļos uzsit pa dibenu noskumušajiem. Mostieties! Saņemieties!
Šī tēma 1997.gadā sagādāja popularitāti Jaunzēlandes dramaturgu Entonija Makārtena un Stīvena Sinklēra striptīzkomēdijai Ladies Night (tās sižetu adaptējuši mūsu «brieži»). Gandrīz vienlaikus tapa arī britu filma The Full Monty/Visu vai neko par pieciem Šefīldas tēraudlietuves strādniekiem, kuri naudas dēļ nolemj dejot striptīzu. Abu traģikomēdiju veidotāji paspēja arī saplēsties: 1998.gadā Ladies Night autori iesūdzēja tiesā The Full Monty komandu par idejas čiepšanu un pieprasīja kompensāciju 180 miljonu mārciņu. Prāva izčākstēja, jo tika atzīts, ka šie izklaides gabali tomēr ir atšķirīgi.
Filma Visu vai neko nebija tikai gards zemeņu želejas gabaliņš skatītājām uz kārās mēles. Tas skāra tādas sāpīgas tēmas kā bezdarbs, depresija, impotence, pašnāvības tieksme un vīriešu tiesības (galvenais varonis Gazs izrādē sūri cīnās par tiesībām pēc šķiršanās tikties ar dēlu - A.B.-R.). Filmā liela nozīme bija strādnieku slengam, kurā viņi stāsta - šokējoši tieši, parupji - par savu skaudro dzīvi. Latviešu «briežu» versija tieši paklūp pār valodu: te tā skan kā lauku veču rupjības, te - aizļogās mūsu pašu šovbiznesa zvaigžņu slenga virzienā, te atkal dzirdami izsmalcināti svešvārdi. Šajā murskulī pazūd sajūta, kas tad īsti šie striptīzvīri ir? Vai viņiem situācija, kad jādejo striptīzs, ir traģēdija, apkaunojums, bezizeja vai ierēkšanas vērta izklaide garajās, garlaicīgajās bezdarbnieku dienās?
Vēl viena Latvijā tapušās lietuviešu producentu Domino teatras iniciētās izrādes Kailie brieži galvenā problēma ir nekonsekventi izvēlēts aktieru sastāvs. Dažas mūsu zvaigznes (L.Reiniks, A.Daņiļevičs, Aleksandra Kurusova - izrādē horeogrāfes lomā, Roberto Meloni - naktskluba īpašnieka lomā) darbojas visās jomās. Šķiet, neesam viņus redzējuši tikai politikā un kraujam kastes lielveikalā. Teātrī viņi vēl nebija spēlējuši, un varbūt arī nevajag.
Režisoram nav izdevies bezdarbnieku - striptīzdejotāju - embrijus apaudzēt ar reālu, ticamu miesu. Nav saprotams, kāpēc viņi kļuvuši par bezdarbniekiem un ko tas katram nozīmē. Atšķirīgā kvalitātē uz skatuves kuļas īstie aktieri - pašironiskais piecdesmitgadnieks ar spalvainu krūti J.Jarāns, trausliņais citādi orientētais A.Krūzkops un par sievas neuzticību satrakojies J.Vimba (otrajā cēlienā vienkārši lielisks transvestīta konferansjē lomā) - un universālās zvaigznes: mūziķis L. Reiniks, dejotāja A.Kurusova, horeogrāfs A.Daņiļevičs un šovmenis R.Meloni.
Finālu - kulmināciju - sievietes zālē gaida, sakļāvušas ceļgalus un piespiedušas sev cieši mazo teātra somiņu. Skan Prāta vētras popurijs. Striptīzvīri lec tautasdeju Ķenča svārkos, sit ar hokeja nūju pa grīdu un pogā vaļā stringus. Gribas kost pirkstos, jo visi pieci ir pievilcīgi, atraktīvi vīrieši. Ar viņiem, katram esot savā īstajā vietā dzīvē (un arī uz skatuves), - nešaubos - sanāk gan fantastiska zivju zupa, gan arī zemeņu želeja. Atsevišķi.