Finanšu ministrija (FM) ir strikta, un šogad atšķirībā no citiem gadiem tāda ekstra kā jaunās politikas iniciatīvas skatītas netiek. Kā Dienai norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis, tad iniciatīvu finansēšanai valstij naudas nepietiek. Pagājušajā gadā par tām notika liela cīņa, jo tieši caur iniciatīvām deputāti varēja vismaz daļēji īstenot sabiedrībai dotos priekšvēlēšanu solījumus. Kaut gan bieži nauda tika pieprasīta absurdām iecerēm, daļa no tām bija svarīgas. Piemēram, valsts līdzfinansējums bērniem, kas apmeklē privātos bērnudārzus. Tagad vecākiem pašiem būs jāatrod teju 150 eiro mēnesī, lai kompensētu šī atbalsta trūkumu. Tas viss tāpēc, ka valsts iecere mazināt rindas uz pašvaldības bērnudārziem ir izgāzusies. Par līdzfinansējumu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav bijusi pārāk aktīva, lai cīnītos par finansējuma turpināšanu.
Kā atzīst A. Jarockis, jaunās politikas iniciatīvas nav skatāmas, jo ir negatīva fiskālā telpa, un tas ir iemesls, kāpēc nepieciešamas nodokļu politikas izmaiņas. Sagaidāms, ka tās būs patiešām iespaidīgas. Īpašas diskusijas izpelnījies jaunieviestais solidaritātes nodoklis. Runa ir par noteiktā valsts sociālā apdrošināšanas obligātās iemaksas objekta maksimālo apmēru, kas šogad bija 48 600 eiro. Kā atzīst FM, tad tas rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, īpaši to vidū, kas saņem ļoti lielas algas. Ja līdz šim lielo algu saņēmēji no Valsts kases varēja atgūt 10,5% no summas, kas pārsniedz 48 600 eiro, tad turpmāk tā vairs nebūs. Kā norāda FM, pērn 4700 cilvēku kopā saņēmuši 362 miljonus eiro bruto.
Īpaši nīgri par iecerētajām izmaiņām ir uzņēmēji. Arī ekonomikas eksperti norāda, ka tas nav optimāli no uzņēmēju interešu viedokļa. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune saka, ka tā vietā, lai mudinātu uzņēmējus kļūt konkurētspējīgākiem, tiek izdomāti jauni nodokļi, kas viņus iedzīs «vēl dziļākā ēnā».
Tieši L. Caune bija tā, kas solidaritātes nodokļa vietā valdību rosināja atteikties no atvieglojumiem par apgādībā esošiem darbaspējīgiem pieaugušajiem. Viņa sacīja, ka budžeta ieņēmumi būšot līdzvērtīgi. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) šo ideju ņēma vērā, tiesa gan, neatsakoties no ieceres par solidaritātes nodokli. Līdz ar to ienesīgākā pozīcija nākamā gada budžetā būs IIN 23% likmes saglabāšana un to skaitā arī L. Caunes ierosinātā ideja par IIN atvieglojumu atcelšanu par darbspējīgām un pilngadīgām personām. No šīs pozīcijas papildu ienākumi plānoti 85,6 miljonu eiro apmērā.
Tāds lēmums radījis valdības sociālo partneru milzu neapmierinātību. Iepriekš uzņēmēju un darba devēju pārstāvji norādīja, ka IIN samazināšana būtu labs veids, kā panākt, lai darba ņēmēji savos maciņos redzētu vairāk naudas. Šim nolūkam valdība paralēli piedāvāja risinājumu par minimālās algas celšanu, kas uzņēmējos sajūsmu neizraisīja. Sarunā ar Dienu viņu pusē neviļus nostājās arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādot, ka pastāv risks, ka daļa darba devēju samazinās stundu skaitu, lai darbiniekam nebūtu jāmaksā pilna alga. Par spīti riskiem, valdība noraidīja ieceri samazināt IIN un atbalstīja ideju celt minimālo algu līdz 370 eiro.
Šajā situācijā vienīgā daudzmaz priecīgā seja ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim: «Ja IIN likmi nesamazina un tas viss paliek pašvaldībām, tā ir viena situācija, tomēr vēl ir pāragri teikt hop, jo grāvim vēl pāri neesam.»
Diena jau rakstīja, ka nākamgad valsts galvenā prioritāte būs aizsardzība. Budžeta projektā tai paredzēts tērēt 55,7 miljonus eiro. Ievērojama summa - 35,7 miljoni eiro - tiks novirzīta iekšlietām.