Ilze. Pasaulē notiek globalizācija - tāpat mēs kaut kad saplūdīsim vienā putrā (par to stāstīšu savā angļu valodas runā). Gribam vai negribam, bet kaut kas mums pielips no citām valstīm un paražām. Mūsdienās Valentīndienu svin pārsvarā tie, kam ir ar ko svinēt, bet pārējie to vai nu ignorē, vai sēž un raud. Par atzīšanos mīlestībā - daudziem tas varētu šķist romantiski, bet kāpēc jāgaida, ja var arī agrāk (vai vēlāk)? Iespējams, dažiem šī diena nav priecīga/laimīga, ja visi akcentē pārīšus, bet pats sēdi mājās vientuļš un ar kaķi.
Jana. Liela nozīme, kā šo dienu atzīmē. Ja divi cilvēki viens otram iedod konfektes un dāvina sarkanas sirdis - tad nekas liels tas nav. Taču, ja viņi sev uzrīko fantastisku, oriģinālu Valentīndienu, tad ir forši. Ja, piemēram, cilvēks ir ļoti kautrīgs, Valentīndiena ir lieliska izdevība atzīties jūtās, jo tajā dienā gandrīz visi sagaida ko tādu.
Kārlis. Kas jauns gan mūsdienās nav ievazāts? Šos svētkus ir vērts svinēt, ja ir pazīstams kāds Valentīns, kas tajā vakarā rīko baigo pasācienu. Vai arī tā diena ir labs iegansts aiziet ar kādu uz randiņu, jo apkārt taču tik romantiska gaisotne.
Dāvis. Principā tā ir vnk diena, kurā visi sīkie staigā aplīmējušies ar sirsniņām un domā, ka ir kruti. Protams, kāds jau atzīstas mīlestībā. Bet, ja to dara citā dienā, tad tā diena pat ir īpašāka.
Elizabete. Stulbi, protams, bet vismaz vienu dienu tev ir sajūta, ka tevi ļoti, ļoti mīl. Pārējās dienas tevi mīl tā normāli. Labāk bišķiņ nekā neko.
Miks. Komerciāla smerdeļu padarīšana, milzīga uzpelnīšanās apsveikumu kartīšu un šokolādes firmām. Visa diena ietīta pretīgajā sarkanajā plastmasas papīrā.
Edija. Man tā noteikti ir diena, kad reizi gadā var uzlīmēt sirsniņu uz vaiga un nejusties muļķīgi. Tā ir diena, kad ikvienam būtu jāsaņem vismaz viens - es tevi...