Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Zemes siltumsūknis pārveido zemas temperatūras siltumenerģiju augstas temperatūras enerģijā, kas no apkārtējās vides tiek saņemta cauri kolektora kontūrai - cauruļu sistēmai, kas izvietota atbilstošā zemes platībā. Kontūrā cirkulē nesasalstošs, videi nekaitīgs šķidrums, kas no zemes uzņemto siltumu novirza uz iekšējo kompresora moduli. Tajā, izmantojot freona fizikālās īpašības un termodinamikas likumu, iegūtais siltums tiek pārvērsts augstākas temperatūras siltumā, ar ko var apsildīt telpas un sagatavot karsto ūdeni.
Saules kolektors, ko uzstāda uz ēku jumtiem un fasādēm, absorbēto saules starojumu pārvērš siltumā. Siltuma vadītājs ir videi draudzīgs, neaizsalstošs solārais šķidrums propilēnglikols, kas cirkulē no karstā ūdens boilera uz saules kolektoru. Cirkulācijas sūknis tiek ieslēgts, ja kolektors uzsilis un tajā ir augstāka temperatūra nekā akumulācijas boilerā vai sistēmā, uz kuru tiek pārnests siltums. Saules kolektori ar siltā ūdens boileru un sūkņu staciju ir saslēgti ar elastīgām nerūsējošā tērauda vai vara caurulēm.