Programmā, kuras nagla ir Hektora Berlioza mākslinieka manifests monodrāma _Lelio jeb atgriešanās dzīvē_ teicējam, solistiem, korim un orķestrim, jaunā instrumentācijā simfoniskam orķestrim izskanēs Romualda Kalsona mūzika filmai Šīs bīstamās balkona durvis. Būs virkne citu mūzikas atklājumu. Savukārt apgāds _Neputns_ laiž klajā ap 700 lappušu biezu grāmatu, kurā apkopotas vairāk nekā 100 _Klasikas_ ēterā izskanējušās sarunas ar Latvijas un citu valstu ievērojamiem mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem, māksliniekiem un aktieriem.
Galvenais - nosargājām!
15 gadu ir daudz vai maz? - jautāju radio Klasika direktorei Gundai Vaivodei, kura pie šīs programmas stūres bijusi kopš paša sākuma. «Laiks ir ātri pagājis, bet šajos gados ir daudz padarīts. Visu šo laiku mums ir bijis ļoti interesanti un nevienam nav apnicis domāt jaunas idejas. Es arī nedomāju, ka ir kaut kas tik milzīgs sasniegts, lai pašapmierināti klapētu pie krūtīm. Ir vēl ļoti daudz ko darīt. Tomēr starptautiskā salīdzinājumā jau esam ļoti laba, stabila klasiska raidstacija. Kaut gan vēl tikai pirms pieciem gadiem mūsu pirmās apaļās jubilejas koncertā svinīgi paziņojām: «No šodienas mūs beidzot raida visā Latvijā!» G. Vaivode atceras, ka pirmos desmit gadus Klasika skanēja ļoti šaurā, ierobežotā lokā: vispirms tikai Rīgā, pēc tam Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī… «1996. gadā sākām ar četrām stundām dienā un pakāpeniski izaugām līdz pilnai diennakts programmai. 2010. gadā Latvijā esam ierakstījuši 134 koncertus,» viņa stāsta.
Ja nu jautātu par vislielāko sasniegumu? Gunda ir atklāta: «Teiksim godīgi - ir vispār nosargāta Klasika. Kad, krīzei sākoties, grieza budžetu, tikām likti kā pirmie zem naža… Man šobrīd ļoti patīk, kā ir veidota un piepildīta Klasikas programma. Šobrīd sasniegts optimāls variants, un kolēģi mani pieradinājuši pie daudzām jaunām idejām. Diemžēl naudas segums neļauj tās visas īstenot un arī raidītāji (tehniski) mums ir ļoti vāji, jaudīgos atdeva citiem. Ar tik lielu necieņu citās valstīs pret klasisko mūziku neattiecas.»
Pasaules elpa
Klasika daudziem ir vienīgā iespēja baudīt tiešraides no pasaules lielajiem opernamiem un koncertnamiem un arī būt klāt mūzikas notikumos Rīgā. Būt klāt mūsu Operas pirmizrādē vai Liepājas pianisma zvaigžņu festivālā. Pasaules ievērojamāko mūziķu izrādes un koncertus Klasika var izvēlēties no 4000 notikumu piedāvājuma gadā. «Savukārt mēs paši pasaulei šogad Pelnu svētdienā raidīsim Valsts akadēmiskā kora Latvija koncertu Māra Sirmā vadībā, kurā skanēs Ērika Ešenvalda oratorija Passion and Resurrection, un LNSO sezonas noslēguma koncertu ar pianistu Vestardu Šimku. Nākamajos Ziemassvētkos - Riharda Zaļupes trio koncertu.»
Programmā Klasika skan gan klasiskā, gan visjaunākā eksperimentālā mūzika, džezs, tautas un pasaules mūzika. Ja kādu raidījumu nepaspēj «noķert», to var noklausīties arhīvā Latvijas Radio mājaslapā. Čelliste Kristīne Blaumane šādi Londonā klausoties programmu Rīta regtaims - ar dažu stundu nobīdi, tad, kad pamostas.
Kas pašlaik skan?
Agrāk ar roku rakstīto vēstuļu vietā tagad uz radio pienāk e-pasti un telefona zvani. Īpaši konkursos tiešajā ēterā. Izrādās, programmu iecienījuši daudzi mākslinieki, kuriem mūzika ir labs palīgs un fons darbnīcā. «Viens no mūsu aktīvajiem klausītājiem ir aktieris Gundars Āboliņš. Ar viņa interviju raidījumā Mana mūzika sākas mūsu interviju grāmata. Klausītāju skaits aug, un pēdējā laikā arvien vairāk ir gados jauno klausītāju,» izstāsta G. Vaivode. Daudzi zvana un raksta, lai pajautātu: «Kas pašlaik skan? Kas bija dzirdams vakar? Kas ir šīs mūzikas autors? Vai šim mūziķim ir kāds albums?»
Lai gan valda uzskats, ka klasiskajā mūzikā ir uzmanīgi jāklausās un to nevar ieslēgt fonā, daudzi Klasiku mēdz ieslēgt, braucot mašīnā. Īpaši noderot sastrēgumā. Nomierinot. Redakcijā to zina, tāpēc dienas stundās ar gudru ziņu programmas atslogotas no tekstuālās slodzes un ir arī t. s. neakadēmiskās stundas, kam mūziku lielā mērā atlasa automāts. «Informatīvajai bāzei un komentāriem atstājam vakara programmas un īpašos raidījumus,» norāda G. Vaivode.
«Mūzika ir vienīgais, ar ko šobrīd lepojamies, un būtu dīvaini, ja mēs savus mūziķus nevarētu piedāvāt pasaulei. Taču šodien savas zvaigznes bieži saņemam citu valstu radio piedāvājumos,» neslēpj G. Vaivode. Priecājoties, cik atbildīga un lieliski sastrādājusies ir redakcijas komanda, Gunda smej, ka vienīgais, ko viņiem ģenerāldirektors pārmet: pārāk daudz strādājat! «Darba ir ļoti daudz, cilvēku maz, tomēr kvalitātes latiņu negribam nolaist,» G. Vaivode norāda uz pulksteni: jau desmit vakarā, bet redaktori strādā. Viņus var sastapt koncertos un izstādēs. Viņi ir čakli lasītāji, zina jaunāko literatūru. Tas ļāvis paplašināt programmu: teātris, izstāžu apskati, literatūras sižeti. «Pati brīnos, kā viņi to paspēj. Skaidrs, ka atrauj laiku savām ģimenēm,» piebilst Gunda, priecādamās, ka arī pašai mājās nepārmet: kāpēc mums vakariņās nav pat viena ēdiena?