Citas domes institūcijas par strādnieku pārpilnību nesūkstās. Taču, kaut arī Rīgas pašvaldībai «pienāktos» vēl 200 cilvēku, pieņemt viņus darbā pašlaik nav vajadzības.
Pārkāpumus neatklāj
Nesen LTV raidījums De facto ziņoja, ka RDP atlaiž darbiniekus un to vietā darbu dod bezdarbniekiem, kas aģentūrai neizmaksā neko, jo viņi saņem 100 latu stipendiju mēnesī no Eiropas Savienības naudas. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) gan pārbaudē apstiprinājumu šādai rīcībai neguva. Tiesa, dažus strādājošos RDP atlaida, taču tas nebija saistīts ar šo projektu, turklāt vēlāk darba uzteikumi Darba likuma pārkāpumu dēļ tika atsaukti.
A.Kalnkaziņš stāsta, ka šogad kopumā aģentūrā darbu zaudējuši 50 jeb ceturtā daļa strādājošo. Liela daļa pensionāru, kas vasarā aizgājuši strādājošo pensijas samazināšanas dēļ. No darba atlaisti ir trīs mazkvalificēta darba veicēji, saka A.Kalnkaziņš.
Kāds aģentūras darbinieks Dienai ziņo par citu taupīšanas veidu - «piešķirot nenormālu brīvdienu skaitu», tiek samazinātas darbinieku algas. A.Kalnkaziņš to neslēpj, taču uzsver, ka citādi rīkoties nevar, jo finansējums nākamgad saruks par 20%: «Cilvēki paši vienojās, ka paliek darbā nepilnu slodzi. Pretējā gadījumā daļai būtu jāaiziet.»
Mežus kopt nedrīkst
Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieks Vilnis Bisenieks saka, ka bezdarbniekiem kapos darbs pietiekamā daudzumā būs arī ziemas sezonā - no takām jātīra sniegs, lai cilvēki varētu piekļūt kapavietām, jāvāc nokritušie zari u.c. Pēc viņa teiktā, 144 cilvēku kapu kopšanai pilnīgi pietiek. Arī izpilddirekcijām jauni strādājošie nav nepieciešami. «Vairāk nevajadzētu, jo birokrātiskās procedūras grāmatvedības lietās aizņem daudz laika,» skaidro Rīgas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis.
Visus piedāvātos bezdarbniekus pašvaldība darbā iesaistīt nespēj, apstiprina Rīgas domes Labklājības departamenta Nodarbinātības nodaļas vadītāja Inga Lukašinska. 1236 bezdarbnieku vietā pilsēta nodarbina 1012. Darba- vietas atrašanu apgrūtina, piemēram, nosacījums, ka kādam no iestādes darbiniekiem stipendiju saņēmēji ir jāuzrauga astoņas stundas dienā. Arī nevalstiskās organizācijas šo prasību nevar izpildīt. A.Kalnkaziņš kā risinājumu redz atļaut bezdarbniekiem strādāt pašvaldības uzņēmumos - tad varētu sakopt Rīgas mežus. Pret to iebilst Eiropas Komisija, jo uzņēmumi varētu izmantot bezdarbniekus peļņas gūšanai. I.Lukašinska teic, ka Labklājības ministrija pašlaik gatavo jaunu instrukciju, kurā nosacījumi varētu mainīties: «Piemēram, ziemā ir sarežģīti cilvēkus nodarbināt āra darbos, viņi nevar astoņas stundas pavadīt lietū un vējā.»
Nadežda un Anita, kas grābj lapas Pārdaugavā pie Akmens tilta, par darba apstākļiem nesūdzas: «Labāk tāds darbs nekā nekāds.» Viņas ir bezdarbnieces jau vairāk nekā gadu, un šis materiālais atbalsts ir vienīgais ienākumu avots. Nadeždai smieklus izraisa pabalsta dēvēšana par stipendiju: «50 gadu vecumā esmu kļuvusi par studenti.»