Sīrijas konflikts iezīmējis Eiropas Savienības (ES) nespēju tikt galā ar strauji augošajām migrantu masām. Pārpildītie bēgļu centri tādās valstīs kā Itālija, Grieķija un Bulgārija likuši valdībām saukt pēc citu valstu solidaritātes, uzņemot patvēruma meklētājus, taču Eiropa nav izrādījusi lielu vēlmi izmitināt migrantus. ES nav gatava atvērt savas robežas iebraucējiem, un eiropiešu vidū arvien vairāk pieaug bailes no migrantu pieplūduma.
Migrantu skaits pieaugs
Eiropa sīriešiem simbolizē miera ostu. «Mums nav cita varianta,» Reuters sacīja Serbijas robežsardzes pārtvertais sīrietis, kurš kopā ar ģimeni pameta dzimto Alepo, kad sprādzienā tika iznīcināta viņa māja. «Mums vairs nav citas vietas, kurp doties.»
Eiropa devusi patvērumu vairāk nekā 40 000 sīriešu bēgļu, taču lielākā daļa izmitināta divās valstīs - Vācijā un Zviedrijā. ES nav vienotas politikas, kas regulētu, kā risināt Sīrijas bēgļu krīzi, un tūkstošiem sīriešu mēģina nelegāli iekļūt Eiropā.
Izmisuma māktie gatavi atdod cilvēku kontrabandistiem visus ietaupījumus, lai iekļūtu ES teritorijā. Daudzi sēžas mazās, pārpildītās laiviņās, lai mēģinātu pārvarēt nemierīgos jūras ūdeņus, un pat vērienīgās naudas summas nesniedz garantiju, ka izdosies sasniegt Eiropas krastus.
Visbiežāk pa jūras ceļu bēgļi nokļūst Itālijā, un šogad valsts dienvidu piekrasti sasnieguši jau vairāk nekā 22 000 migrantu, lielākoties - sīrieši. Tas ir teju trīsreiz vairāk nekā visā 2012. gadā.
Itālijas iekšlietu ministrs Andželīno Alfāno paziņojis, ka situācija ir kritiska. Bēgļu centros trīskāršots uzņemamo skaits, un ministrs solījis panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai atvieglotu migrantu iespējas pamest Itāliju un doties uz ziemeļiem. Likumdošana paredz, ka bēgļi jāizmitina valstī, kurā tie sākotnēji ieradušies, kamēr tiek izskatīti migrantu patvēruma meklēšanas pieteikumi. Tas parasti ilgst mēnešiem ilgi.
Lai mazinātu bēgļu plūdus, Grieķija 2011. gadā uzbūvēja 12,5 kilometrus garu žogu gar robežu ar Turciju. Taču Turcijai ir robeža arī ar Bulgāriju, kas kļuvusi par iecienītāko punktu tiem sīriešiem, kas izvēlas Eiropā iekļūt pa sauszemi. Bulgārija brīdināja, ka vairs nespēj tikt galā un tai nepieciešama ES palīdzība. Patvērumu valstī meklē ap 4000 nelegālo migrantu, taču prognozēts, ka līdz gada beigām ieradīsies vēl līdz 10 000.
Bulgārija, kas ir nabadzīgākā ES valsts, cer, ka tās pūliņi nodrošinās uzņemšanu Šengenas zonā. «Mēs sargājam robežu, samazinām risku Eiropai un uzņemamies nastu, kas daudzkārt pārsniedz mūsu iespējas. Nebūtu godīgi vārtu sargātājus atstāt ārpus mājas. Ceru, ka mūsu partneri to apzinās,» iekšlietu ministru Cvetlinu Jovčevu citēja AFP.
Iedzīvotāji protestē
Zviedrija šomēnes kļuva par pirmo ES valsti, kas izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju ikvienam sīrietim, kas sasniedz tās teritoriju. «Mums jāizrāda solidaritāte,» skaidroja Zviedrijas Migrācijas ministrija.
Zviedrija līdz ar Vāciju ir sīriešu kārotākie galamērķi, un Vācija šomēnes atsaucās ANO aicinājumam un piekrita izmitināt 5000 bēgļu. Taču cilvēktiesību aizstāvju grupas pārmet Eiropai, ka tā dara par maz un nav gatava uzņemt bēgļus, lai gan finansiāli palīdz Sīrijas kaimiņvalstīm, kurās atrodas lielākais skaits migrantu.
«Mums ir instrumenti, ko varētu izmantot, ja mēs izvēlētos to darīt, taču tam nepieciešama politiskā griba,» IRIN News uzsvēra Eiropas Parlamentā pārstāvētās Liberāļu un demokrātu savienības konsultants Gijoms Maklaflins. «Ir bijis daudz retorikas, bet ne darbības.»
Tikmēr eiropiešu vidū aug satraukums. Zviedrijā virkne partiju aizrādījušas, ka migrantiem vajadzētu iemācīties izdzīvot pašiem, nevis paļauties uz dāsniem pabalstiem. Vācijā pēdējās nedēļās piedzīvoti plaši protesti pie jaunatvērtajiem bēgļu centriem un uz demonstrācijām aicina galēji labējie radikāļi.
Vācu amatpersonas atzīst, ka sabiedrībā manāma pretestība jaunu imigrantu centru izveidei, taču cilvēktiesību aktīvisti nosoda augošo naidpilno noskaņojumu pret iebraucējiem. «Daudzi nāk no Sīrijas un Afganistānas, un viņi ir dziļi traumēti,» raidstacijai NPR sacīja Berlīnes integrācijas un migrācijas komisāre. «Viņi ir piedzīvojuši pilsoņu karu, redzējuši, kā iet bojā viņu ģimenes locekļi, un viņus vajā bailes. Nav pieņemams, ka viņiem vēl jāpiedzīvo šādas demonstrācijas.»