«Partijām pensionāri ir mērķa grupa numur viens, jo viņiem ir daudz brīva laika, viņiem patīk runāt un viņus ir samērā viegli satikt. Tomēr tas nenozīmē, ka viņus var ātri pierunāt balsot par konkrētu politisko spēku,» teic sociologs Aigars Freimanis. Vēl vietā piebilst, ka pensionāri ir viena no skaita ziņā kuplākajām sabiedrības grupām. Tiesa, runāt par visu pensionāru vienotību, protams, būtu utopiski. Pat Latvijas Pensionāru federācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par visu Latvijas pensionāru kopēja viedokļa paudēju.
Tomēr gan tie politiķi, kam ar pensionāru organizācijām ir saslēgti līgumi, gan tie, kam šādu līgumu nav, zina, ka priekšvēlēšanu laikā ir būtiski iegūt pensionāru labvēlību. Pirms iepriekšējās un iepriekšiepriekšējās Saeimas vēlēšanām dominēja lozungi par pensiju palielināšanu, tagad - solījumi tās nesamazināt. Tikai vienu partijas, šķiet, aizmirsušas - pensionāri ir piedzīvojuši ne tikvien vairāksolīšanu. Viņi pieredzējuši arīdzan to, kā politiķi, kas reiz aicinājuši uz referendumu par pensiju palielināšanu, pēc nepilna gada var solidāri un disciplinēti nobalsot par pensiju samazināšanu. Un zina, ka, nokļūstot pie varas, politiķi ātri vien sāk dziedāt citu dziesmu, - viņi to pieredzējuši ne reizi vien.