Kaviāra nebija. Vien daži pīrādziņi un viduvēja kafija gaidīja dibinātājus un presi Maritimhoteļa telpās Ingunas Sudrabas sirsniņpartijas (oficiāli - No sirds Latvijai) piedzimšanā.
- Ehei, redz, kur Bundžu Jānis! - šarmantas kundzes ar prieku sagaidīja konsultantu un dikti aicināja piebiedroties viņu galdiņam, jo tagad jau «mums visiem kopā būs jāstrādā».
Sajūsma strauji plaka, noskaidrojot, ka konsultants pārstāv nekaunīgo, melīgo un neprofesionālo presi, nevis stājas partijā. Nācās solīties, ka tiks rakstīta tikai un vienīgi patiesība.
Tomēr pretī gribējās saņemt atbildi uz jautājumu, nu kas ir tas, kā dēļ dāmas iesaistījušās un noticējušas.
Atbilde bija nesatricināma - paklausieties, cilvēks, kurš desmit gadu sargājis valsts naudu, nu tak tādam gan var uzticēties. Un tā cilvēcība, tā vienkāršība…
Ko tur piebilst, valsts naudas sargāšana ir nopietns grābeklis. Konsultanta iztēlē materializējās Einara Repšes monumentālais tēls.
Ja reiz liktenis nolicis Veneras meitu blakus savam Marsa oponentam, salīdzināsim dažas lietas Latvijas attīstības un Latvijas sirsniņas partiju dibināšanā.
Pirms sākuma.
Einars Repše cēli slīdēja cauri vestibilam, ar visiem sasveicinoties un paužot prieku. Inguna Sudraba ne ar vienu nesveicinājās, izņemot īpaši pietuvinātos.
Tribīne. Pirmajā gadījumā - centrālajā vietā uz postamenta un labi izgaismota, simbolizējot cilvēku kā galveno vērtību. Otrajā gadījumā - necila finiera kastīte iesāņus un ļoti pieticīgi, simbolizējot cilvēku kā galveno vērtību.
Balsojumu kvorums. Pirmajā gadījumā līdz ar nagiem, otrajā ar drošu rezervi - ap 250 balsstiesīgo.
Balsojumu demokrātija. Latvijas attīstībai - lieka greznība, No sirds Latvijai - pa smuko un vēl mazliet. Balsojumos par valdi - kliedzieni no zāles - par maz zinātnieku, nav kultūras dalībnieku, kādēļ nedrīkst atturēties… beigās valdes sastāvam aptuveni piektdaļa balsu «pret».
Kopējais dibināšanas pasākuma ilgums - īsi un skaidri, Latvijas attīstībai divas reizes garāks. Būtu vēl lielāka atšķirība, ja vakar daži kungi nenāktu ar gariem apsveikumiem un dīvainām piezīmēm par izģērbtām sievietēm, kuras mūs cels augšup.
Galvenie pieteikumi, ko Sudrabas kundzes komanda darīs, lai visiem viss būtu labāk un cilvēks būtu tas galvenais (kur gan es šo būtu dzirdējis?)
Tātad:
- tautas vēlēts prezidents,
- paaugstināts neapliekamais minimums atalgojumam,
- mūsu mīļie lauki saņems tik daudz uzmanības, ka nespēs panest,
- mūsu mīļie vecie cilvēki vēl vairāk,
- Brisele dabūs trūkties par visiem saviem federālismiem un Dānijas cukuriem,
- tiks izmēztas degradējošas Rietumu vērtības,
- par Austrumu vērtībām nav skaidrības, jautājums tika uzmanīgi, uz pirkstgaliem apiets,
- meritokrātijas ieviešana, tas ir, ka varu un amatus dos tiem, kas nopelnījuši. Kuri tie būs? Jautājums palika neatbildēts. Visticamāk, to noteiks īpaši godīgas un ētiskas partijas komisijas.
Noslēdzot - lai arī Sirsniņpartijas dibināšanas pasākums un dokumenti ņirbēja vien no jaukām muļķībām un absurdiem, var prognozēt, ka Latvijas politikas vašbļodā zināmu viļņošanos redzēsim.
Vai nabaga Latvijas vēlētājam no tā kāds labums? Tas jau ir cits jautājums.
*ļoti neatkarīgs konsultants