SGT projekts, pēc ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) Dienai teiktā, ir pašreiz svarīgākais projekts enerģētikā, tā mērķis ir mazināt Baltijas valstu atkarību no Krievijas energoresursiem. Dienai no neoficiāliem avotiem zināms, ka Baltijas valstīm lēmums, kurā no tām ar ES atbalstu tiks būvēts terminālis, ir jāpieņem un jādara zināms EK līdz 10. jūnijam. A. Kampars to ne apstiprināja, ne arī noliedza. EK preses pārstāve enerģētikas jautājumos Nikole Bokštallere Dienai sacīja, ka EK ieskatā Baltijas valstīm būtu jādara zināms savs lēmums jūnijā.
EK pārstāve norāda, ka jautājums par termināļa atrašanās vietu ir daudz diskutēts. Visi parametri ir uz galda, un tagad Baltijas valstīm ir jāvienojas un jāizšķiras par tām labāko risinājumu, saprotot, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai reģionam ir vajadzīgs tikai viens terminālis. A. Kampars norādīja, ka katra Baltijas valsts cīnās, lai šāds terminālis tiktu būvēts pašu zemē. Latvija, pēc ministra sacītā, «visos iespējamos līmeņos» argumentē, ka tā ir piemērotākā un ekonomiski izdevīgākā vieta SGT būvei, jo visa gāzes infrastruktūra savulaik būvēta, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi. Uz Latvijas priekšrocībām tikšanās laikā ar Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu piektdien norādīja arī premjers Valdis Dombrovskis.
Jautāta, kad visas Baltijas valstis varētu dot galavārdu par piemērotāko vietu SGT būvei, premjera pārstāve Zanda Šadre Dienai atbildēja, ka šis jautājums tiks pārrunāts nākamajā visu triju Baltijas valstu premjeru tikšanās reizē maija vidū Tallinā. EK pārstāve sacīja, ka komisija nesagaida, ka Baltijas valstis varētu nevienoties un projekts varētu ciest neveiksmi. «Tas jebkurā gadījumā kaitētu pašām Baltijas valstīm.»