Tātad katram skolēnam līmeni piešķir attiecībā pret pārējo sasniegumiem konkrētajā gadā, nevis ņemot vērā viņa zināšanu kopumu, piemēram, starptautiskā līmenī.
Neskaidrā līmeņu noteikšanas metode izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim netraucē raksturot vidējo angļu valodas zināšanu līmeni - jaunieši to spēj gluži labi izmantot ikdienas saziņai, taču nespēj angliski debatēt un aizstāvēt savu viedokli. Tādēļ jau nākamajā mācību gadā angļu valodu varētu mācīt no 1. klases, savukārt nākamo astoņu gadu laikā pamatskolas pēdējās klasēs un vidusskolā dažus priekšmetus sāks apgūt angliski.
Dziļākai izpētei nav naudas
Normālsadalījuma līkne jeb metode, pēc kuras eksāmenu rezultātus sadala līmeņos, C un D līmeni vienmēr piešķirs vairākumam, savukārt retāk sastopamajam labākajam rezultātam ik gadu būs A līmenis, sliktākajam - F. Tātad «spīdošais» A līmenis nekad nebūs lielākajai daļai, jo vairums neizbēgami saņems «viduvējo» rezultātu. C un D līmeņa ieguvēju zināšanu līmenis, izejot no sadalījuma metodes, ir visai tumša bilde. No šā gada 1. septembra Izglītības un zinātnes ministrija objektivitātes veicināšanai atteiksies no līmeņiem eksāmenu vērtējumos un tā vietā atstās tikai procentus.
Neskatoties uz pašreizējo metodi, Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzskata, ka vidējo angļu valodas zināšanu līmeni raksturot ir tā spēkos: «Jaunieši saprot dažādu informāciju, vārdu krājums ir pietiekams, lai runātu un rakstītu pareizi dažādās situācijās.» Turklāt Latvijas Universitātes (LU) veiktais pētījums parādījis, ka eksāmens atbilst Eiropas svešvalodu zināšanu līmeņu pamatnostādnēm. LU asociētā profesore Vita Kalnbērziņa Dienai apstiprina, ka centralizētais eksāmens ir atbilstīgs, tomēr pašas pamatnostādnes jau paguvušas novecot. Protams, plašāks pētījums par jauniešu svešvalodu zināšanām par ļaunu nenāktu, jo centralizētais eksāmens ir tikai viens instruments, bet tam šobrīd nepietiek naudas, atzīst VISC pārstāve Kristīne Ilgaža.
«Līmeņu robežas ir ļoti plašas,» saka Ziemeļvalstu ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Inga Lande. Tomēr tajā pašā laikā viņa neatceras gadījumu, ka kādam skolēnam līmenis eksāmenā krietni atšķirtos no tā, kas redzams stundās. Pēdējos gados redzams, ka manāmi uzlabojas skolēnu runāšanas prasme. Gramatika gan lielākoties stāvot uz vietas. Uz to norāda arī LU Pirmsstudiju mācību centra pasniedzēja Inita Birzniece, kura sagatavo angļu valodas centralizētajam eksāmenam. Vai šo runāšanas prasmi uzlabojuši skolotāji vai drīzāk vide, viņa īsti nezina teikt. I. Lande gan ir pārliecināta, ka galvenais «vaininieks» būs internets: «Daudzos gadījumos zēni ir labāki, jo viņi vairāk rokas internetā. NBA rezultātus viņi nekā savādāk nevar uzzināt.»
Ar karoti mutē neielies
R. Ķīlis paļaujas uz LU pētījuma rezultātiem, ka centralizētais eksāmens jauniešu zināšanas parāda gana labi. Vidējais līmenis esot aptuveni šāds: «Saziņā un mediju izpratnē angļu valoda ir salīdzinoši augstā līmenī, bet spēja angļu valodā skaidrot un debatēt nav pietiekami laba.» Ministrs uzskata, ka to varētu vērst par labu, ja valsts finansētu pirmās svešvalodas, kas galvenokārt ir angļu valoda, stundas jau no 1., nevis 3. klases, kā tas ir pašreiz. Par spīti tam, ka lielākajā daļā skolu, pateicoties vecāku personīgajiem līdzekļiem, to nodrošina jau tagad, valodas mācīšana visiem neesot pieejama vienādā līmenī. No 2013. gada ministrs to sola nodrošināt «noteikti», bet pieļāvuma formā runā jau par 2012. gada otro pusi. Papildus tam valodas līmenis uzlabošoties arī brīdī, kad Latvija sāks īstenot vienu no Eiropa 2020 stratēģijā izvirzītajiem mērķiem - pamatskolas pēdējās klasēs un vidusskolā jaunieši dažus priekšmetus apgūst pirmajā svešvalodā. «Tie ir tuvākie astoņi gadi,» par termiņu saka R. Ķīlis.
Divdesmit trīs gadus vecā Elīna Mihailova, kura brīvi sarunājas četrās valodās un šobrīd darba vajadzībām apgūst vēl divas, gan uzskata, ka vidusskola viņai drīzāk bijis atspēriena punkts, nevis vieta, kur iemācīties brīvi runāt. «Ja nebūtu Ziemeļvalstu ģimnāzijas, nekad mūžā nebūtu laikam pat iedomājusies braukt uz Dāniju un mācīties valodas, kur nu vēl strādāt skandināvu uzņēmumā skandināvu valodā. Taču pašu valodas līmeni skolā gan neuztrenēju, tas vairāk nāk no pieredzes ārzemēs, kā arī, protams, darbā,» viņa saka. Elīnas dzimtā valoda ir latviešu, bez tās viņa pārvalda krievu, angļu un dāņu. Tā kā šobrīd, strādājot par datorsistēmu administratori uzņēmumā Runway International, nākas komunicēt arī ar norvēģu un zviedru klientiem, viņa sākusi apgūt šīs divas valodas. Arī I. Birzniece uzskata, ka skolotājs var tikai palīdzēt iemācīties valodu, nevis pilnībā iemācīt to.