Protams, katrs var kļūdīties, arī Saeimas deputāti, taču ir virkne gadījumu, kad konstatējamas nevis kļūdas, bet gan apzināta, populistisku interešu vadīta brāķa ražošana par valsts naudu. Jo lēmumu pieņēmēji ievēro nevis principu «septiņreiz nomēri, pirms griez», bet gan vēlmi lēmuma pieņemšanā labi izskatīties savu vēlētāju priekšā, pieļaujot, ka tos šķībumus, kas gadīsies, gan jau kaut kā paklusām pielīdzinās.
Nupat Latvijas Komercbanku asociācija aktualizējusi to aplamo situāciju, pie kā noved grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā iekļautā prasība veikt padziļinātu finanšu izpēti ne tikai par personām, kas ieņem augstus valsts amatus un tāpēc atzīstamas par politiski nozīmīgām, bet arī to ģimenes locekļiem un - kas vēl absurdāk - paziņām, esošajiem vai bijušajiem kolēģiem, biedriem nevalstiskajās organizācijās utt. Sociālajos tīklos jau manāma ironija, ka turpmāk par politiski nozīmīgu būs uzskatāms ikviens, pat vismazkvalificētākais valsts uzņēmuma darbinieks, jo viņa augstākais priekšnieks (pēc būtības - kolēģis) ir valsts amatpersona. Tāpat pastiprinātai kontrolei būs pakļauti gan visi varas partiju ierindas biedri, gan amatpersonu kaimiņi un citi gluži sadzīviskā saskarsmē iegūti paziņas. Pēc asociācijas aprēķiniem, pārbaudēm varētu tikt pakļauta aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet skaidrs, ka vairāk, jo neviens taču nevar būt drošs, ka nav kaut jel kādā sakarībā pazīstams ar kādu valsts amatpersonu. Bet to mums nu saradies gana daudz...
Tāpat labi atceramies Saeimas izgāšanos, juridiski neprasmīgā veidā no NEPLP izbalsojot Aināru Dimantu. Uzņēmēju organizācijas ir paudušas pārliecību, ka tiesas ceļā tām izdosies panākt pērn ieviestā tā sauktā solidaritātes nodokļa atcelšanu. Rindā uz apstrīdēšanu ir arī enerģijas dzērienu tirdzniecības ierobežojumi. Tā varētu skaitīt vēl un vēl. Te gan - lai neradītu ilūziju, ka problēma saasinājusies tikai pēdējā laikā, - der atgādināt, ka pirmā reize, kad Satversmes tiesa atcēla kādu likumu, bija jau tālajā 1998. gadā un attiecās uz Saeimas pielemtajām tiesībām uz maternitātes pabalstu arī tām sociāli neapdrošinātajām sievietēm, kuras ir sociāli apdrošinātu personu apgādībā. Toreiz problēma bija tā, ka savā dāsnumā deputāti nebija iedomājušies paredzēt jaunradīto izmaksu avotu. Jo galvenais taču nodemonstrēt, ka rūpējas par saviem vēlētājiem, kuram gan rūp, kas pēc tam...
Diemžēl tā ir ikreiz, kad lēmumi tiek pieņemti, domājot ne ar to smadzeņu puslodi. Nejēdzīgi, bet laikam jau vilinoši...