X, Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Šī koncerta patiesi iedvesmojošais saturs, kas ļāva pusotru stundu iejusties pilnīgi citā pasaulē un laiktelpā, ir īpaša, vairāk nekā divus gadus ilguša projekta _Concrescence_ radošais rezultāts. Tajā gan Latvijas Radio koris, gan virkne Baltijas un Ziemeļvalstu komponistu iepazina un apguva netradicionālas, neordināras dziedāšanas tehnikas - virstoņu dziedāšanu, starptoņu jeb mikrotoņu intonēšanu u. c. -, paverot iespējas neparastam tembrālam skanējumam, kurā nākotne satiekas ar pagātni - «kosmiskas» un virtuālas vides asociācijas ar pagānisku rituālu skanējumu nojausmām. To dzird un jūt, un tas arī bijis projekta mērķis - paplašināt kora mūsdienu izteiksmes telpu, savietojot mūsdienu radošo domāšanu un rakstības tehnikas ar seno tradicionālās dziedāšanas manieri un arhetipiem.
No elitārā līdz vienkāršajam
Programmā iekļautie seši komponisti, starp kuriem ir arī projekta iniciators norvēģu komponists Lase Tūresens, ir ļoti dažādi un projekta laikā apgūto izmantojuši dažādās devās un virzienos, sākot no grodi žuburotas klasiskās kora faktūras, kas tikai brīžiem gaumīgi un īstajā vietā iekrāsota ar noslēpumainajām virstoņu līdzskaņām un mikrotonālām nokrāsām Līgas Celmas ciklā Debesu sēta. Manuprāt, ļoti būtiski, ka šī oriģinālkompozīcija ar latviešu tautasdziesmu tekstu un telpiski teatrālo izpildījuma risinājumu nav pazaudējusi saikni ar kora kultūras demokrātisko pamatu un būs pa spēkam arī labākajiem amatierkoriem - tas nozīmē, ka jaunā domāšana izplatīsies koru vidē. Toties tikai tik izcilai vienībai, kāds ir mūsu Radio koris, ir pa zobam galējais un ļoti vitālais jauno iespēju koncentrāts, kādu redz Mārtiņa Viļuma konceptuālajā jaundarbā mūzikas rituālā Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard (Par piekto pirmdzimtā buļļa kauju). Gundega Šmite smalki iedziļinājusies ivrita fonētikā un valodas muzikālajās atbilstībās (ekvivalentos), vienlaikus tembrāli spilgti zīmējot sava skaņdarba Dzelksnis tēlu - te kora mākslinieku elpā gluži fiziski sajūtama tuksneša smilts, iepretim kurai spītīgā ekspresijā skarbajā vidē uzplaukst zieds. Lase Tūresens spēlējas ar agrīnās renesanses raksturīgajām, polifoniskajām kadencēm ar mirguļojošu dabisko virsskaņu rindu un no tās atvasinātu harmoniju pašas mūzikas dabiskajā līdzsvarā. Kristaps Pētersons vokalīžu ciklā Beauties ar šķietami vienkāršiem instrumentālās dziedāšanas paņēmieniem un skaidrās solo un ostinēta pavadījuma faktūrās uzbur dzirdes redzei triju skaistuļu (Rudmate, Brunete, Blondīne) portretus. Gluži negaidot, vistuvākais līdz šim jau pazīstamās, izsmalcināti disonantās mūsdienu kormūzikas tradīcijām izrādās igauņu komponists Toivo Tulevs.
Jauns, neparasts skaistums
Šajā brīdī varētu tikai sākt analizēt, jo idejas, skanējumi un partitūras ir cita par citu interesantākas. Taču, manuprāt, vissvarīgākais ir īpašā apgarotība, kas vieno visus šos mūzikas valodā un radošajā estētikā tik atšķirīgos komponistus. Šī nav koncertprogramma kaleidoskops, kurā stikliņi bezkaislīgi sakrīt arvien jaunās kombinācijās, izraisot apbrīnu un cieņu par komponistu un izpildītāju meistarību, taču ne vienmēr - īstu skaņu piedzīvojuma prieku. Visi seši komponisti savos darbos apliecina skaisto, ko kora grupa Kaspara Putniņa vadībā izceļ plašā un neparastā izteiksmības spektrā. Jauna veida skaistums, tiecība uz jauna veida līdzsvaru un skanējumu mūzikā. Ir skaidri redzams, ka viņu pieeja ir pilnīgi pretēja mūsdienu mākslā dominējošajai agresīvajai estētikai, kuras vaļi bija neglītā glorificēšana, fragmentēšana un noliegums.