Tikai pēc tam, kad pedagogi būs saņēmuši savu pirmo algu oktobrī, varēs izanalizēt, kā modelis darbojas dzīvē. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) arī vairākkārt ir sacījis, ka nekas nav akmenī iecirsts. Redzot, ka kaut kas nestrādā, darbu ir iespējams turpināt un kļūdas labot.
«Esmu gandarīts, ka pedagogi ir pirmā profesijas grupa, kurai tieši atalgojumam līdz ar pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanu būs viens no lielākajiem finansējuma pieaugumiem pēdējo desmit gadu laikā,» pēc pēdējo noteikumu apstiprināšanas valdībā sacīja K. Šadurskis. Paredzēts, ka 2017. gadā pedagogu darba samaksai papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas, reformu ieviešot pilnībā, sasniegs 56 miljonus eiro, piebilst ministrs.
Lai gan summa tiešām ir salīdzinoši liela, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) nav pārliecības, ka tas būs pietiekami, lai izglītības iestādes spētu pilnvērtīgi nodrošināt visas programmas. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga vēlreiz piebilst, ka ir gandarīta par līdz šim paveikto un ir pateicīga, ka modelim rasts finansējums, bet joprojām ir bažas, kā pašvaldības un izglītības iestāžu vadītāji tiks galā un vai no tā necietīs pedagogi. Kopumā izmaiņas ir radikālas, mainoties kaut vai skolēnu un skolotāju attiecībai. Arodbiedrība uzsver, ka tagad katram pašam ir rūpīgi jāseko līdzi, kā viņa alga mainīsies. Skaidrs ir tas, ka pilnīgi visiem nozarē strādājošajiem slodze palielināsies, bet precīzus aprēķinus par algu arodbiedrība tagad veikt nevar, jo daudz kas vēl ir atkarīgs no pašvaldībām. I. Vanaga skaidro, ka tām ir iespēja pārdalīt gan to finansējumu, kas domāts izglītības iestāžu administrācijai un atbalsta personālam, gan motivācijas fonda naudu un daļu no kopējās mērķdotācijas. Līdz ar to nav iespējams pateikt, kāda ietekme būs uz katru skolu un pedagogu. To varēs izdarīt tikai tad, kad tiks saņemta pirmā alga.
No pašvaldību labās gribas un rocības atkarīgi būs arī pirmsskolas pedagogi, bet, sekojot tikai normatīvajiem aktiem, lielā nevienlīdzība saglabāsies līdz pat 2018. gada septembrim. Savukārt līdz nākamā gada beigām pašvaldībām jāizdomā, ko darīt ar to pārraudzībā esošajām internātskolām. Pēc noteiktā termiņa valsts vairs to uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta nesegs. I. Vanaga vēl piebilst, ka, mainoties vairākiem noteikumiem, internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs problēmas varētu būt arī ar klases audzināšanas stundu nodrošināšanu, atbalsta personālu un interešu izglītību. Savukārt augstskolās nevienlīdzība saglabāsies pat līdz 2019./2020. studiju gadam, kad akadēmiskā personāla zemākās mēnešalgas nebūs pat sasniegušas to atalgojuma līmeni, kas būs nodrošināts pirmsskolas pedagogiem.
Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure Dienai apstiprina, ka pašvaldībām lielākais darbs tikai sāksies, jo līdz šim tas vairāk bijis «ekseļa vingrinājums», un laiks, kas tika veltīts sarunām ar pašvaldību savienību, bija nepietiekams, lai jēgpilni izdiskutētu. Tam tagad būs zināmas sekas.
Runājot par nākotni, jau tagad ir skaidrs, ka modelis sev līdzi nesīs skolu skaita samazināšanu. Te būs izšķiršanās, vai pašvaldība nāk talkā, skolotāji strādā nepilnas slodzes, vai arī skolu likvidē. LPS grib gūt pārliecību, ka darbu zaudējušajiem pedagogiem būs nodrošināta sociālā palīdzība. LPS arī sagaida izglītības pieejamības un izglītības kvalitātes monitoringu, lai saprastu, kāda ietekme būs modelim, bet attiecībā uz internātskolām jāizstrādā tas attīstības modelis, par kura izstrādi ar ministriju jau ir vienošanās. «Faktiski mēs reālo situāciju tā īsti redzēsim oktobrī. Tad varēs saprast, vai būs lietas, pie kurām nāksies atkārtoti atgriezties un risināt,» saka I. Dundure, vienlaikus nenoliedzot, ka minimālās atalgojuma likmes celšana būs faktors, kas mudinās sistēmā ienākt jauniem cilvēkiem.