Tiesa, viedoklis atšķiras jautājumā, vai LNT debates ir labākas tāpēc, ka tās tiešām ir labas, vai tāpēc, ka ir pārāk vāja konkurence. Turklāt, kamēr ārzemēs priekšvēlēšanu televīzijas debates izvēršas par lielu notikumu, ko kāri tver citkārt politiski apātiskā publika, Latvijas televīziju reitingi rāda, ka ar lielu popularitāti nevar lepoties neviens no debašu cikliem.
Izplūdis formāts
LTV vadības attieksme pret atsevišķa debašu cikla rīkošanu šovasar bija negribīga (sākotnēji naudas trūkuma dēļ to negrasījās veidot), iniciatīvu pārņēma LNT. Tobrīd radās bažas, ka debates izveidosies par vēl vienu platformu LNT šefa Andreja Ēķa pārstāvētās apvienības Par labu Latviju! (PLL) popularizēšanai, tomēr tagad eksperti norāda - nevar teikt, ka Līderu debatēs būtu veidotas viena politiskā spēka interesēs, vadītāji ir vienlīdz kritiski pret visiem. Eksperti pieļauj, ka LNT šīs debates nepieciešamas, lai kaut daļēji reabilitētu sevi un pierādītu, ka tā ir televīzija, kas joprojām interesējas par žurnālistiku. Tāpat debates palīdzēšot LNT veiksmīgāk argumentēt nepieciešamību daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem. Priekšvēlēšanu debates būs arī krieviski raidošajā Pirmajā Baltijas kanālā. Savukārt komerctelevīzija TV3 izvēlējās tādas nepiedāvāt, jo tas ir «tiešs sabiedriskās televīzijas uzdevums».
«Abas ir vienādi sliktas,» LNT un LTV debates vērtē politologs Jānis Ikstens, kurš neuzskata, ka tās vēlētājiem varētu kalpot kā ceļrādis politiskā piedāvājuma jūklī. Sociālantropologs Roberts Ķīlis debatēs jūtot naftalīnu - tās iederētos XX gadsimta otrajā pusē, jo ir ilgas, lēnas, nekontroversiālas. Eksperti norāda, ka debatēs nesadzird risinājumus būtiskākajām valsts problēmām, vairāk izskanot populistiski lozungi.
Tomēr jautājumā, kuras debates ir labākas, pārējie aptaujātie, izņemot J. Ikstenu, ir vienisprātis - LNT, jo tās ir dinamiskākas. LNT debatēm ir pārdomāts formāts ar skaidriem spēles noteikumiem. Tas lielā mērā ir aizgūts no britu priekšvēlēšanu debatēm, taču jauns ritenis arī nav jāizgudro, izriet no Vidzemes Augstskolas lektora Jāņa Juzefoviča teiktā. LTV centusies ieviest jaunus elementus, piemēram, raidījumos piedalās sabiedrības pārstāvji, bet ekspertiem netop skaidrs, kāpēc izvēlēti tieši šie cilvēki un ko no viņiem gaida. «LTV ir ļoti radošs formāts, kur cenšas apvienot strikti regulētas debates ar brīvu diskusiju. Beigās nav sanācis ne viens, ne otrs,» teic J. Juzefovičs.
Pietrūkst publikas
LNT debates ir labākas arī vizuāli, uzskata LU lektors Rolands Tjarve. Viņaprāt, LTV studijas noformējums ir «absolūta neveiksme», pirmie raidījumi izskatījušies pēc mājas video. LNT debašu priekšrocība ir to norises vieta, proti, tās notiek reģionos, dzīvību iepūš arī skatītāju klātbūtne, lai gan atšķirībā no britu debatēm LNT viņiem nedod iespēju klātienē uzdot jautājumus. LNT Ziņu dienesta vadītāja Inese Kārkliņa skaidro, ka britu debatēs skatītāji varēja uzdot tikai savu iepriekš sagatavoto jautājumu. Ļaujot skatītājiem vaicāt klātienē, «debašu plānošanas darbs kļūtu ievērojami sarežģītāks».
Savukārt visas LTV debates notiek Rīgā un vēlētājiem nav iespējas tās vērot klātienē, kas ekspertu vērtējumā ir būtisks trūkums. Tam piekrīt LTV žurnālists Arnis Krauze. Viņam, vadot LTV debates, trūcis sajūtas, ka blakus ir publika. «Ja politiķis ir kaut 300 vēlētāju priekšā, arī viņa atbildes ir citādas,» saka A. Krauze. LTV 1. kanāla satura redaktore Sarmīte Plūme skaidro, ka LTV nevarot atļauties braukt uz reģioniem. LTV gan pieļāva iespēju aicināt uz debatēm reģionālo augstskolu studentus, taču tad būtu kategoriski pret aplausiem, kas skan LNT debašu laikā. «Dinamisms un atrakcijas nav pašmērķis, mūsu debašu mērķis ir saturs - gribējām katru tēmu izskaidrot dziļāk,» skaidro S. Plūme.
RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka labi žurnālisti var glābt LTV debates, taču rodoties iespaids, ka viņu sagatavotība nav pietiekama. «LTV debates vada labi žurnālisti, kam nav atbilstošu prasmju. Tā ir liela kļūda un pat muļķība no LTV vadības puses priekšvēlēšanu laikā sākt eksperimentēt, vai gadījumā žurnālisti nevarētu vadīt arī debates,» uzskata LU profesore Inta Brikše. Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons gan norāda, ka šis debašu formāts žurnālistiem nedod daudz manevra iespēju, tieši tāpēc viņš pats atteicies tās vadīt LTV.
S. Plūme uzsver, ka «bez mācīšanās nekas nevar iznākt», bet nenoliedz, ka debatēs pietrūcis žurnālista Jāņa Dombura. S. Plūme stāsta, ka ne visi debašu vadītāji attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Ja pēc četriem gadiem LTV būs jāveido priekšvēlēšanu debates, «zināsim, kurus aicināt un kurus ne», viņa saka.
Trūkst sadursmes
Ar ļoti labiem reitingiem nevar lepoties nevienas no debatēm, Ekstrasensu cīņām un dziedāšanas šoviem tās pat klāt nestāv. TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs pieļauj, ka cilvēku interese ir sadalījusies, jo politiķi debatē divās televīzijās. Iespējams, varot runāt arī par cilvēku attieksmju un paradumu maiņu. Sociologs Aigars Freimanis skaidro, ka, piemēram, Lielbritānijā debates bijušas fokusētākas, jo bija jāizvēlas no trim līderiem, turklāt katrs debatētājs varēja būt nākamais premjers. Latvijā debatēs piedalās vairāk cilvēku, no kuriem lielāko daļu skatītāji var uztvert tikai kā potenciālos deputātus. Ārzemēs debates bieži vien izvēršas par konfrontāciju starp partiju līderiem, taču Latvijas gadījumā trūkstot viedokļu sadursmes.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ābrams Kleckins pieļauj, ka debašu reitingi ir viduvēji gan tāpēc, ka pieļautas dažas profesionālas kļūdas, gan sabiedrības noguruma dēļ. Viņaprāt, televīzijas spērušas soli uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējām priekšvēlēšanu programmām daudzveidības ziņā, tomēr gan LTV, gan LNT gadījumā politiķi nepietiekami tiekot konfrontēti ar sabiedrību, lai skaidrotu, kā viņu priekšlikumi atspoguļosies konkrētu cilvēku dzīvē.