Kāda bija aizvadītā futbola sezona?
No līdzjutēju skatpunkta čempionāts izdevās. Bija pārsteigumi, līderi nevarēja atļauties spēlēt ar pusspēku. Optimismu vieš tas, ka šogad virslīgā lielu lomu spēlēja gados jauni futbolisti. Jā, kopumā tas nedaudz mazina čempionāta kvalitāti pašlaik, bet tomēr ļauj viņiem forsēt savu progresu. Domāju, ka pēc dažiem gadiem redzēsim šīs sezonas augļus.
Skaidrs, ka tagad nav labākie laiki, lai gan Ventspils pagājušajā gadā piedalījās UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā. Tā kā arī šajos grūtajos laikos var sasniegt labu rezultātu.
Latvijas čempionāts jāsalīdzina ar valstīm, kas līdzinās mums futbola un ekonomikas attīstības ziņā, piemēram, Igauniju, Lietuvu, Azerbaidžānu. No šo valstu čempionātiem ne ar ko neatpaliekam.
Azerbaidžānu pēdējā laikā iemīļojuši Latvijas futbolisti, kuriem Latvijā ir kļuvis garlaicīgi, bet labāku vietu viņi nevar atrast.
Azerbaidžāna ir ļoti bagāta valsts. Tur visiem ir labāk, ne tikai futbolistiem. Turp brauc ne tikai no Latvijas, brauc no visas pasaules, bet tikai izlašu spēlētāji. Nupat runāju ar saviem kolēģiem, kuri nesen atgriezušies no turienes. UEFA ir pārsteigta par to, cik daudz naudas valsts iegulda futbolā. Tur saprot, ka tas nepieciešams veselas un sportiskas sabiedrības audzināšanai.
Desmit komandu virslīgā nav par daudz?
Tas ir mazsvarīgi. Galvenais, cik spēļu komandas aizvada. Agrāk bija mazāk komandu, bet spēlēja četrus riņķus, tagad ir tikai trīs. Cita lieta, kādas kvalitātes komandas spēlē virslīgā.
Lai progresētu, spēlētājiem nepieciešams noteikts spēļu ritms. Katru nedēļu jāaizvada nopietnas spēles. Piemēram, Cauņa nospēlē ar simtprocentīgu atdevi pret Ventspili, nākamajā spēlē pret Metalurgu tāpat, bet pēc tam viņam jāaizvada divi trīs mači ar Olimpu un Blāzmu. Skaidrs, ka Cauņa var atļauties šajos mačos nespēlēt ar pilnu atdevi. Jaunajiem futbolistiem spraiga cīņa nepieciešama katru nedēļu. Viņam steigšus jāpāriet uz spēcīgāka līmeņa čempionātu.
Bez Cauņas mums tādu vēl ir daudz?
Šobrīd prātā nāk tikai viņš un Žigajevs. Ir vēl virkne citu jaunu un perspektīvu futbolistu, bet pagaidām viņiem arī pašmāju čempionātā ir pēc kā tiekties.
Nesen izteicāties, ka spēlētāji, kuri dodas atrādīties klubiem bez nopietnas intereses, ir neveiksminieki. Kā tad citādi lai liek par sevi manīt. Vai Latvijas futbolam ārzemju klubu izlūki seko līdzi?
Seko gan. Aktīvi seko. Varu atklāt, ka katru U-17, U-19 un U-21 izlases spēli klātienē vēro skauti. Viņi ierodas arī uz katru čempionāta līderu, piemēram, Ventspils un Metalurga, spēli. Ja reiz futbolists nevar iekļūt kādā no jauniešu izlasēm vai vadošajiem Latvijas klubiem, tad viņam Latvijas čempionāta plašumi nevar būt par šauru.
Ja klubs iegulda līdzekļus spēlētāja iegādei, tad viņi līdīs no ādas laukā, lai šis pirkums atmaksātos, nodrošinās spēlētājam labākos apstākļus, palīdzēs visās grūtībās, uzmundrinās un dos iespēju, ja sākums nepadosies labs utt. Bet ja spēlētājs iegūts kā brīvais aģents, tad pie pirmās neveiksmes klubs meklēs nākamo brīvo aģentu.
Ja runājam par Cauņu, tad vēlos, lai viņu kāds klubs iegādātos, lai Sašam būtu labs līgums. Lai Cauņa ziemā pārceltos uz citu klubu, nepieciešamas trīs lietas - pērkošā kluba interese, finansiāls labums Skonto un Cauņas vēlēšanās.
No vadošajām komandām esat vienīgais galvenais treneris ar Latvijas pasi. Vai Latvijā trūkst kvalitatīvu speciālistu?
Oļegs Blagonodeždins bija lielisks spēlētājs. Kā lai viņš pierāda klubu vadītājiem, ka ir arī labs treneris? Jāpanāk labs rezultāts. Nupat viņa vadītā U-17 izlase iekļuva kvalifikācijas turnīra elites kārtā. Tagad viņam jāpārliecina Ventspils un Metalurga vadītāji, ka viņš ir labs treneris un ka viņam var uzticēt kluba vadīšanu.
Skonto un Ventspils šogad neaizrāvās ar leģionāru piesaisti, bet apsteidza savus konkurentus Metalurgu un Daugavu, kuru sastāva kodolu veidoja ārzemnieki.
Tā ir nejaušība. Pagājušajā gadā Liepāja tieši ar tādu pašu sastāva komplektēšanas koncepciju izcīnīja čempionu titulu, šogad neizdevās. Cita lieta, kādi ir šīs sezonas leģionāri un kā vietā tie nāk. Piemēram, pagājušajā gadā Maksims Rafaļskis tika atzīts par virslīgas labāko futbolistu. Šogad viņš Metalurgā spēlēja maz un liepājnieki palika bešā. Tad jājautā, vai vajadzēja meklēt leģionāru Rafaļska pozīcijā? Droši vien, ka ne.
Ar Baltijas Futbola līgu saistīja lielas cerības, bet pagaidām projekts sevi neattaisno?
Klubiem trūkst motivācijas. Vietējo čempionātu rezultāti ļauj iekļūt Eirokausos, kas maziem klubiem ir finansiāli izdevīgi. Ja Baltijas līga spētu piedāvāt lielas naudas balvas, tad tas palielinātu interesei par turnīru. Perspektīva šim projektam ir liela, jo starptautisku spēļu pieredze ir ārkārtīgi vērtīga. Mums tas ir interesanti, tāpēc jebkurā gadījumā piedalīsimies. Jācer, ka kādreiz tas kļūs konkurētspējīgāks turnīrs, tas nāks par labu Baltijas futbola klubiem.