Viens no partijā redzamiem biedriem tagad atzīst: «Šķēlem ir tāda autoritāte partijā, ka jebkuru citu priekšsēdi uztvēra tikai kā izpilddirektoru.» Lai kāds arī būtu attālums, no kura A.Šķēle vadīja partiju, sestdien kongresā viņš tālvadības pulti ir nolēmis nolikt un atkal kļūt par TP oficiālo līderi.
Mareku Segliņu par TP priekšsēdi pērn ievēlēja uz diviem gadiem, un viņš atkāpsies par labu A.Šķēlem pirms termiņa. M.Segliņš bija apņēmies īstenot patstāvīgu politiku. Viņa gandarījumam pērn bija arī personisks piesitiens, kas saistīts ar viņa un ekspremjera Aigara Kalvīša pretrunīgajām attiecībām. Kad TP vadīja A.Kalvītis, viņš M.Segliņu neaicināja valdē. M.Segliņš bija nolēmis vecbiedrus A.Kalvīti un Gundaru Bērziņu neiesaistīt savā komandā. Varbūt drosmi deva arī A.Šķēles atbalsts viņam kā līderim. Taču, iespējams, tas nozīmēja arī turpmāku rēķināšos ar A.Šķēles viedokli. M.Segliņš gan apgalvo, ka A.Šķēle viņam neko neesot uzspiedis un tagad aicina viņu veidot komandu no tiem cilvēkiem, kas ir pie varas valdībā, Saeimā, pašvaldībās, «bet tie, kas aizgājuši, lai iet un netraucē». Pēc KNAB atklātā Bērnu slimnīcā, kur aizdomās tiek turēts ar TP saistīts cilvēks, M.Segliņš iesaka izveidot tādu kā iekšējo drošības dienestu, lai «asi reaģētu uz katru cilvēku, kas mūsu partijas vārdā kaut ko kārto - ap mūsu partiju ir salipuši visādi spradži, kas vazājas apkārt un saka, ka ar TP viss ir sarunāts».
Palīdzēs Dombrovskim
Reģionos tiešām ir vietējie līderi, kas aicinājuši Šķēli atgriezties. Tam gan var būt dažādi iemesli, jo izskan, ka tagad cilvēkiem neesot īsti skaidrs, ar kuru jāiet runāt, ja kārtojams kāds jautājums. Taču ir arī TP biedri, kas pieļāvuši pēc A.Šķēles uzrunas kongresu atstāt, lai par viņu nebūtu jābalso un «jāceļas kājās un jāaplaudē». TP dibinātāja pirmās intervijas liecina, ka viņš joprojām paļaujas uz sabiedrisko attiecību iespējām un varbūt nesmādē arī bijušā palīga Mārča Bendika padomus, kā neoficiāli izskanējis.
Sabiedrisko attiecību speciālists Romāns Meļņiks, kas ir vienīgais zināmais A.Šķēles komandas cilvēks, šo informāciju neapstiprināja. Taču piedomāšana pie PR ir jūtama. Nepagāja ne nedēļa pēc tam, kad Diena TP līderiem vaicāja, kas liedza viņiem valsts interešu vārdā kopā ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) īstenot savus labos piedāvājumus, kad R.Melņiks informēja - tieši par to A.Šķēle runāšot kongresā. Viņš ies palīgā premjeram, «lai atturētu no nepārdomātiem lēmumiem». Intervijā Latvijas Avīzē (LA)ceturtdien TP līderis, solot negāzt valdību, to ir izteicis saviem vārdiem: «Drīzāk pat nāksies uzpasēt Dombrovska valdību, lai tā šogad nekrīt. Lai nekarājas tik nepārliecinoši kā pēdējās rudens lapas.»
Neatklātā komanda
Cik negaidītu 2002.gada nogalē A.Šķēle izplānoja atkāpšanos no TP priekšsēža amata, tik lielā slepenībā tagad tur vietnieka kandidātu un jauno piecu cilvēku valdi. Neziņa liedz partijā par kandidatūrām apspriesties, tā vietā TP biedri nododas minējumiem, kā ticamākos šīs komandas cilvēkus minot Vinetu Muižnieci, Ventu Armandu Kraukli, Māri Riekstiņu un Edgaru Zalānu. Dažuprāt, līdzsvaram valdē varētu būt arī Māris Kučinskis. Nesen pēc TP valdes sēdes bija redzams, ka A.Šķēle ilgāk tērzē ar saviem agrākajiem sabiedrotajiem, kā Edmunds Krastiņš, un reģionu cilvēkiem, piemēram, bijušo Rēzeknes mēru Juri Gunti Vjaksi. R.Melņiks teica, ka A.Šķēlem jāsaprot, kuri gatavi strādāt, mobilizējot iekšējos resursus, «taču uz skatuves būs tie cilvēki, kas var godam nostāvēt uz skatuves». Bija dzirdēts, ka bijušajiem līderiem Atim Slakterim un A.Kalvītim ieteikts uz kongresu nenākt. A.Slakteris varot sarunāt ko lieku, bet A.Kalvītis - iesnausties. Ja to nofilmēs, šie kadri varot aizēnot kongresa vēstījumu. Iespējams, tas bija lokāls joks, jo A.Slakteris un A.Kalvītis teica, ka būšot kongresā.
A.Šķēlem būs jāpierāda, ka valsts netiks izmantota kādām biznesa interesēm. A.Šķēles intervija LA liecina, ka viņš izdomājis sakāmo tiem, kas atgādinās pagātni: «Es ar to rēķinos. Esmu mierīgs. Mani tas nebaida. Ja esi pārliecināts par sevi, ja zini, ka neesi zadzis vai neesi devis kukuļus, ja neesi valsti pārdevis Maskavā, Vašingtonā vai Telavivā, no kā baidīties? Ej ar paceltu galvu un lepojies, ka esi neietekmējams.» Daudz ko noteiks sabiedrības spēja vērtēt, uz ko nesen intervijā Latvijas Radio norādīja arī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa atgādināja, ka nedēļu pēc nedēļas vaicājusi A.Kalvītim, vai budžeta pārpalikumu ir plānots ieguldīt arī valsts uzkrājumos, kā arī atzina: «Šīs personības [Šķēle, Lembergs, Šlesers] ir novērtējušas latviešu vēlētāja spriest spēju un atmiņu. Tautai ir jāvērtē, vai tas ir tas, ko sagaidām demokrātiskā un tiesiskā valstī.»